Armēnijas prezidents Seržs Sarksjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs sarunas risināja pirms Prāgā notiekošā Eiropas Savienības Austrumu partnerības inaugurācijas samita.
"Ir panākts svarīgs un ievērojams progress, dažās sarunu daļās ir faktiski panākta vienošanās," žurnālistiem pavēstīja starptautisko starpnieku jeb tā sauktās Minskas grupas līdzpriekšsēdētājs ASV valsts sekretāres palīgs Metjū Braiza. "Viņiem bija konstruktīva diskusija, viņi spēja atrast pamatprincipus savu domstarpību mazināšanai, viņi kopumā vienojās par pamatidejām, kuras šodien ieradās apspriest."
Grupas līdzpriekšsēdētājs no Francijas Bernārs Fasjē pavēstīja, ka pirms nākamās tikšanās starpniekiem ar ārlietu ministriem būs jānoformulē detaļas. Sagaidāms, ka nākamā tikšanās notiks biznesa foruma laikā Sanktpēterburgā jūnija sākumā.
Kalnu Karabaha ir "de facto" neatkarīga armēņu republika Dienvidkaukāzā, kam ir ļoti cieša saistība ar Armēnijas republiku, bet kas oficiāli joprojām skaitās Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par ilgstošu strīdu iemeslu starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
1994.gadā abas valstis parakstīja pamiera līgumu, taču pārtrauca tiešos ekonomiskos un transporta sakarus.
Vairāku gadu ilgušu sarunu laikā tā arī nav izdevies atrisināt strīdu starp Azerbaidžānu un Armēnijas cieši atbalstītajiem Kalnu Karabahas separātistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
