Armēnijas opozīcija rosina izveidot pārejas valdību
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Armēnijas premjerministram Nikolam Pašinjanam pēc sakāves Karabahas karā valdības vadītāja amats ir jāpamet, sestdien paziņoja parlamenta opozīcijas frakcijas "Gaišā Armēnija" vadītājs Edmons Marukjans.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Sakāves simbolam - premjerministram - ir jāaiziet. Armēnijas parlamentam ir jāievēl pagaidu premjerministrs, jāizveido pārejas valdība," tiešraidē sociālajā tīklā "Facebook" sacīja Marukjans, izklāstot savas partijas programmu iekšpolitiskās krīzes izbeigšanai.

Viņš arī uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt Armēnijas-Krievijas attiecības augstā līmenī.

"Turklāt ir nepieciešams iniciēt sarunas par Armēnijas, Krievijas un Azerbaidžānas līderu trīspusējā paziņojuma nenoteiktajiem nosacījumiem, lai panāktu proarmēniskus risinājumus. Nepieciešams atjaunot sarunu formātu EDSO Minskas grupas ietvaros, lai noteiktu Arcahas statusu, ilgtermiņa stabilitāti," norādīja politiķis, lietojot armēņu pieņemto Kalnu Karabahas apzīmējumu - Arcaha.

Armēnijā daudzi vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā uzskata par kapitulāciju.

Naktī uz 10. novembri galvaspilsētā Erevānā sākās protesti un nekārtības.Protestētāji pieprasa Pašinjana atkāpšanos. Ielu protestos aktīvi piedalās cita opozīcijas frakcija "Plaukstošā Armēnija".

Daudzi opozīcijas līderi ir aizturēti vai izsaukti uz pratināšanu, opozicionāru dzīvokļos notiek kratīšana.

9. novembra Kalnu Karabahas pamiera vienošanās paredz, ka armēņu un azerbaidžāņu armijas paliek pēdējā konflikta eskalācijas posmā ieņemtajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka Azerbaidžānas kontrolē paliek Kalnu Karabahas pamatteritorijas dienviddaļa un visa drošības buferzonas dienviddaļa.

Azerbaidžānai līdz 1.decembrim jānodod arī visi šobrīd vēl armēņu kontrolē esošie drošības buferzonas rajoni.

Daļa Kalnu Karabahas pamatteritorijas jau kopš 90.gadu kara atrodas Azerbaidžānas kontrolē.

Pašinjans trešdien skaidroja, ka kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēmis trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27. septembrī.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Kalnu Karabaha
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form