Armēnijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis esošais valsts galva
Foto: AP/Scanpix

Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans ir uzvarējis pirmdien notikušajās vēlēšanās. Pēc visu vēlēšanu biļetenu saskaitīšanas Sargsjans ieguvis 59% vēlētāju balsu, otrdien vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzvara nozīmē, ka esošajam prezidentam jāturpina vadīt valsti arī nākamos piecus gadus. Viņa tuvākais konkurents Rafi Ovannisjans, kurš pēc vēlēšanām paziņoja, ka ir uzvarējis, ieguva gandrīz 37% balsu.

Novērotāji kritizē, ka vēlētājiem nav bijusi patiesi brīva izvēle pēc tam, kad vairāki labi zināmi Sargsajana oponenti nepiedalījās vai izstājās no sacensības. Janvāra beigās nezināmi uzbrucēji Erevānā sašāva prezidenta amata kandidātu un Nacionālās pašnoteikšanās savienības priekšsēdētāju Parujru Hajrikrjanu, kurš ar ievainojumu plecā nogādāts slimnīcā.

Ceturtais kandidāts, Andrias Gukasjans, kopš kampaņas sākuma ir pieteicis badastreiku, pieprasot amatpersonām anulēt Sargsjana kandidatūru un mēģinot panākt, lai starptautiskie novērotāji boikotē vēlēšanas.

Savukārt Armans Melikjans, kurš bija piektais potenciālais kandidāts, paziņoja, ka nebalsos, jo vēlēšanu rezultāti būs sagrozīti par labu prezidentam.

Janvārī bažas par to, ka Armēnijas prezidenta vēlēšanās neuzticības dēļ to norises godīgumam nepiedalās galveno politisko partiju kandidāti, izteica Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja.

Pēc Sargsjana uzvaras 2008. gada vēlēšanās sākās opozīcijas atbalstītāju un policijas sadursmes, norāda BBC. Pēc pirmdienas vēlēšanām ziņas par nekārtībām nav pienākušas. Pirmdienas vēlēšanas norāda uz sasniegto Armēnijas politisko stabilitāti, uzskata prezidenta atbalstītāji.

Galvenais priekšvēlēšanu jautājums bija ekonomiskās problēmas. Lai gan ekonomika 2012. gadā ir pieaugusi par septiņiem procentiem, bezdarbs ir saglabājies 16% līmenī, bet vairāk nekā 30% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Tikt galā ar nabadzību Armēnijai galvenokārt traucē kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem Azerbaidžānas un Turcijas noteiktais tirdzniecības embargo Kalnu Karabahas konflikta dēļ.

Vēstīts, ka Armēnija un Azerbaidžāna 90.gadu sākumā karoja par Kalnu Karabahu – Azerbaidžānas apgabalu, kuru apdzīvo galvenokārt armēņi. Šajā karā gāja bojā apmēram 30 tūkstoši cilvēku un gandrīz miljons civiliedzīvotāju abās pusēs kļuva par bēgļiem. Kopš 1994.gada, kad tika pasludināts pamiers, Armēnija ir okupējusi lielāko daļu Kalnu Karabahas un dažus Azerbaidžānas rajonus starp šo apgabalu un Armēniju.

Kalnu Karabaha 1992.gadā pasludināja neatkarību no Azerbaidžānas. Šī starptautiski neatzītā republika pastāv ar Armēnijas militāro atbalstu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Azerbaidžāna Eiropas Padome Kalnu Karabaha Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form