Armēņu genocīda rezolūcijas dēļ attiecības ar Vāciju nesabruks, atzīst turku premjers
Foto: AP/Scanpix

Turcija un Vācija ir "divi ļoti svarīgi sabiedrotie" un Bundestāga rezolūcija par armēņu genocīdu šīs attiecības neizjauks, piektdien sacīja Turcijas premjerministrs Binali Jildirims.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vācija un Turcija ir divi ļoti svarīgi sabiedrotie. Nevienam nevajadzētu iedomāties, ka šīs attiecības pēkšņi pilnībā izjuks šī vai kādu līdzīgu lēmumu dēļ," preses konferencē sacīja premjers.

"Tiesa gan, tas nenozīmē, ka mēs nereaģēsim, ka mēs neko neteiksim, viņš piebilda"

Bundestāga balsojums "nopietni kaitēs attiecībām abu valstu starpā", sacīja Jildirims, solot arī "atbilstošu reakciju".

Vienlaikus viņš norādīja, ka "mēs turpināsim attiecības ar mūsu draugiem, mūsu sabiedrotajiem".

Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien teju vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.

Reaģējot uz rezolūcijas pieņemšanu, Turcija no Vācijas uz konsultācijām atsaukusi savu vēstnieku.

Vācijas valdošās koalīcijas partiju un "zaļo" izstrādātajā rezolūcijā "Armēņu un citu kristīgo minoritāšu 1915. un 1916. gada genocīda atcere un piemiņa" Ankaras nepatiku izraisījušais vārds "genocīds" pieminēts vairākkārt.

Rezolūcijā, pie kuras darbs notika kopš pagājušā gada, skaidri raksturotas zvērības pret armēņiem.

"Viņu liktenis ir piemērs cilvēku masveida iznīcināšanai, etniskajai tīrīšanai, izraidīšanai un patiešām genocīdam, kas šausminošā veidā iezīmēja 20. gadsimtu," teikts rezolūcijā.

Tajā arī norādīts, ka "daļēja atbildība par šiem notikumiem gulstas uz Vācijas impērijas pleciem".

1915. gada 24. aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija. Tagad tām pievienojusies arī Vācija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Turcija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form