24. aprīlī tiks atzīmēta 100. gadadiena kopš armēņu masu slepkavību un deportāciju sākuma Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā.

Kamēr armēņi un daudzi citi uzskata, ka notikušais neapšaubāmi uzskatāms par 20. gadsimta pirmo genocīdu, 100 gadus pēc notikušā termina "genocīds" lietošanai vai nelietošanai var būt politiskas sekas, norāda "Radio Brīvā Eiropa".

Turcija, kuras mūsdienu robežās atrodas kādreiz pārsvarā armēņu apdzīvotās teritorijas, atzīst, ka dzīvības slaktiņā ir zaudējuši daudzi, bet noliedz, ka tas bijis Osmaņu impērijas vadīts mēģinājums atbrīvoties no kristiešu minoritātes.

Ankara norāda uz vēsturisko kontekstu - asiņainu karu, kurā dzīvības zaudējuši arī simtiem tūkstoši musulmaņu turku.

Ankara nepieņem terminu "genocīds", kurš apzīmē apzinātu mēģinājumu pilnībā vai daļēji iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisko grupu, un parasti asi reaģē, ja to piemin ārvalstu diplomāti. Turcija ātri atsauca savu vēstnieku Vatikānā, kad armēņu masu slepkavības par genocīdu nosauca pāvests Francisks.

Par genocīdu slaktiņu atzīst vismaz 23 valstis

Pirms 100 gadiem notikušo armēņu slaktiņu par genocīdu atzīst pati Armēnija, Austrija, Argentīna, Beļģija, Bolīvija, Kanāda, Čīle, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Libāna, Lietuva, Nīderlande, Polija, Krievija, Slovākija, Zviedrija, Šveice, Urugvaja, Vatikāns un Venecuēla.

Turcijas lielākā tirdzniecības partnere Eiropā - Vācija - ir teikusi, ka atbalsta parlamenta rezolūcijas projektu, kas paredz slepkavības atzīt par genocīdu.

Eiroparlaments slaktiņu par genocīdu atzina balsojumā 1987. gadā, bet šogad aprīlī saniknoja Ankaru, aicinot Turciju darīt to pašu, un normalizēt attiecības ar Armēniju.

Četrās valstīs armēņu genocīda noliegšana ir sodāma

Šveicē, Kiprā, Slovākijā un Grieķijā attiecībā uz armēņu genocīda noliegšanu ir pieņemti tādi paši likumi, kā par holokausta apstrīdēšanu.

Tomēr šo likumu realizēšana nav viegla. 2013. gadā Eiropas Savienības tiesa lēma, ka Šveices soģu spriedums noteikt sodanaudu uz valsti atbraukušam turku politiķim, kurš genocīdu nosauca par "starptautiskiem meliem", atzina par vārda brīvības ierobežošanu.

Atšķirībā no holokausta, kas ir vēsturisks fakts, par armēņu slepkavībām vēl notiek "pretrunīgas debates", pamatoja Eiropas tiesa.

2012. gadā Francijas Konstitucionālā tiesa atcēla jaunpieņemtu likumu, kas kriminalizēja armēņu genocīda noliegšanu.

ASV sauc par "Lielo postu"

Būdams ASV prezidenta amata kandidāts, Baraks Obama masu slepkavības sauca par genocīdu, bet, līdzīgi kā ar iepriekšējiem prezidentiem, esot amatā viņa administrācija šo terminu nelieto, tā vietā izvēloties "Lielo postu" jeb "Meds Yeghern" armēņu valodā.

Turcijas spiediena apstākļos gan Džordža Buša administrācija 2007. gadā, gan Obamas 2010. veiksmīgi panāca, lai Pārstāvju palāta nebalso par priekšlikumu Pirmā pasaules kara notikumus Osmaņu impērijā atzīt par genocīdu.

ANO vadītājs sauca par "zvērībām"

Neilgi pēc tam, kad armēņu slaktiņu par genocīdu nosauca pāvests Francisks, ANO ģenerālsekretāra Bana Kimuna runasvīrs paziņoja, ka organizācijas vadītājs šos notikumus uzskata par "zvērību noziegumiem".

ANO ar šo terminu apzīmē "trīs juridiski definētus starptautiskus noziegumus: genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus".

Bans "pilnībā apzinās jūtīgumu, kas saistīts ar 1915. gada notikumu raksturošanu", sacīja Bana pārstāvis Stefane Dujaričs.

Turcijā "sadzīves vardarbība"

Turcijā 100 gadus senos notikumus bieži apzīmē ar vārdu "katliam", kas nozīmē slaktiņu un "tehcir" - piespiedu pārvietošanu. Tāpat amatpersonas mēdz lietot apzīmējumu "mukatele", kas nozīmē "savstarpējās slepkavības" vai "sadzīves vardarbība", uzsverot abu pušu atbildību.

Turcijas Kriminālkodeksa 301. pants aizliedz apvainot "turku tautu". Pagātnē šis pants izmantots pret tiem, kas turkus vaino masu slepkavībās. Aprīli intervijā "Al Jazeera" Turcijas premjera turku-armēņu lietu padomnieks Etjens Mahčupjans norādīja, ka šādu prāvu Turcijā vairs nav.

Tomēr publiski runāt par slaktiņu var būt bīstami. 2007. gadā turku nacionālists nogalināja žurnālistu Hrantu Dinku, kurš plaši aprakstīja genocīdu. 2008. gadā 13 cilvēki tika arestēti par sazvērestību nogalināt Nobela prēmiju ieguvušo rakstnieku Orhanu Pamuku, kurš bija uzsvēris turku lomu masu slaktiņā.

Azerbaidžāna - apzīmējuma "genocīds" pretiniece

Azerbaidžāna un Armēnija pēdējos 20 gadus ir konfliktā Kalnu Karabahas dēļ. Teritorija ir starptautiski atzīta kā Azerbaidžānas, bet to kontrolē etniskie armēņi.

1915. gada masu slaktiņš Azerbaidžānā tiek reti pārrunāts. Ja amatpersonas lieto vārdu "genocīds", tas parasti ir zobgalīgā nozīmē.

Piemēram, vicepremjers Ali Hasanovs nesen kritizēja Eiroparlamenta rezolūciju, pieminot "izdomātu armēņu genocīdu".

Armēņiem ir skaidrs - tas bija genocīds

Armēņi ir ilgi cīnījušies, lai notikušais tiktu starptautiski atzīts par genocīdu. Viņi bieži izceļ uz ASV aizbēguša poļu ebreja jurista Rafaela Lemkina vārdus.

"Es ieinteresējos par genocīdu, jo tas ir noticis tik daudz reižu. Tas notika ar armēņiem, un pēc tam sāka rīkoties Hitlers," viņš teica 1949. gadā.

Ziņas, ka ASV prezidents Baraks Obama masu slepkavību 100. gadadienā izvairīsies lietot vārdu "genocīds", armēņos izraisīja dusmas.

"Mēs esam sašutuši. Būtībā mēs kā valsts esam pakārtojuši savu politiku Redžepam Tajipam Erdoganam, Turcijas prezidentam. Mēs esam atļāvuši viņam, ārzemju līderim, diktēt, ko mēs varam un ko nevaram teikt par cilvēktiesību jautājumiem," "Radio Brīvā Eiropa" norāda Amerikas Armēņu nacionālās komitejas direktors Arams Hamparians.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!