Francijas un Nīderlandes iedzīvotāju balsojums pret Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu būs šķērslis, lai tā stātos spēkā pašreizējā variantā, un dokuments, visticamāk, būs jāpārstrādā, uzskata aģentūras LETA aptaujātie ārpolitikas speciālisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš sacīja, ka viena no iespējām varētu būt "Nica plus" jeb Nicas līguma papildināšana ar jaunām sadaļām.

Arī Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš norādīja, ka ir salīdzinoši maza iespējamība, ka varētu stāties spēkā pašreizējā dokumenta redakcija, ja pret to balsojusi Francija. Ja ratifikācijas process turpināsies, esošais dokuments būs jāmaina.

Nīderlandes balsojums pret ES konstitūciju ir smags trieciens ES attīstībai, kas tagad ir uz laiku pārtraukta vai smagi apgrūtināta, uzskata Gobiņš. Pēc viņa domām, pašlaik ES ir nonākusi ļoti grūtā situācijā.

Pēc Lejiņa domām, par tik sarežģītiem jautājumiem kā, piemēram, konstitūcija, iedzīvotājiem nebūtu jāizšķiras referendumā, jo viņi nebalso "par lietu".

Lejiņš atzina, ka Nīderlandes iedzīvotāji pret ES konstitūciju balsojuši iekšpolitisku motīvu vadīti, protestējot pret globalizāciju un liberālo valdības politiku. Piemēram, Amsterdamā apmēram puse iedzīvotāju ir imigranti, kas neprot valsts valodu, jo likumdošanā nav noteikts, ka pilsonības iegūšanai nepieciešamas valsts valodas zināšanas. Nīderlandes iedzīvotāji uzskata, ka šīs problēmas vaininieki ir Brisele, tāpēc balsojuši pret ES konstitūciju, skaidroja Lejiņš.

Arī Gobiņš atzīst, ka ES konstitucionālais līgums "nav pateicīga viela referendumam", jo cilvēki pret to balso mītu dēļ. Piemēram, Francijas socioloģiskās aptaujas liecina, ka iedzīvotāji pret konstitūciju balsojuši, jo baidās no imigrantu pieplūduma valstī un draudiem valsts sociālajai sistēmai. Šīm problēmām ar ES konstitūciju nav īpašas saistības, uzsver Eiropas kustības Latvijā vadītājs.

Kā norādīja Gobiņš, ES konstitūciju jau atbalstījuši Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Lietuvas, Austrijas, Slovākijas, Slovēnijas, Ungārijas un šodien arī Latvijas parlamenti. Tāpat "jā" ES konstitūcijai referendumā teikuši Spānijas iedzīvotāji, kur to atbalstīja 77% referenduma dalībnieku.

Par ES referendumā vēl balsos Lielbritānija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Portugāle un Polija, bet dokuments parlamentā vēl jāratificē Igaunijai, Somijai, Maltai un Kiprai. Tāpat par ES konstitūciju vēl jālemj Čehijai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form