Trešdien Strasbūrā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzstājas ar ikgadējo EK vadītāja uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES). Uzrunas video tiešraidi no pulksten 10. bija iespējams vērot portālā "Delfi".
Junkers savu uzrunu sāka, pieminot ekonomikas izaugsmi, un to, ka arvien vairāk valstis ar ES cenšas noslēgt divpusējos tirdzniecības līgumus. Jaunas sarunas tikšot uzsāktas ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Tāpat, runājot par ekonomiku, viņš uzsvēra, ka Eiropas tautsaimniecība ir atguvusies un nu jau aug atrāk nekā ASV.
"Eiropa atkal uzņem apgriezienus. Taču mēs nekur tālu netiksim, ja šie apgriezieni notiks tukšgaitā. Mums būtu jānosprauž virziens nākotnei. Kā Marks Tvens rakstīja, pēc daudziem gadiem mēs būsim vairāk vīlušies par to, ko nepaveicām, nekā par to, ko paveicām. Tagad ir laiks veidot vienotāku, stiprāku un demokrātiskāku Eiropu 2025. gadam," sacīja EK vadītājs.
Viņš brīdināja, ka trešo valstu īstenota ES bloka valstu stratēģisku uzņēmumu pārņemšana ir jāizvērtē ES līmenī, nevis tikai konkrētās dalībvalsts līmenī. Tādējādi, kā uzskata Junkers, tiktu stiprināta kolektīvā drošība.
Pēc īsa ievada ekonomikas jautājumos viņš pievērsās migrācijai.
"Eiropa ir solidaritātes kontinents un tam tādam ir jāpaliek, lai tie, kas bēg no vajāšanas, var atrast glābiņu," sacīja Junkers.
"Man ir žēl, ka ne visas ES dalībvalstis bēgļu krīzes laikā izrāda solidaritāti, bet Eiropa kopumā to ir spējusi izrādīt," viņš sacīja.
Uzrunā viņš pievērsās ES integrācijas nākotnes plāniem. Viņš sacīja, ka Rumānijai un Bulgārijai pēc iespējas ātrāk jāpievienojas Šengenas zonai, un, kā uzskata Junkers, pēc iespējas ātrāk tas jāpaveic arī Horvātijai. Savukārt, runājot par Turciju, viņš norādīja, ka pārredzamā nākotnē tās pievienošanās ES blokam nav saskatāma.
Tāpat savā runā viņš iekļāva vairākus emocionālus spriedumus un pauda savas sajūtas par Eiropas Savienības stāvokli.
"Ar Eiropas Savienību esmu bijis kopā gan grūtos, gan labākos brīžos. Un es nekad nezaudēju savu mīlestību pret Eiropu. Jāatceras, ka nepastāv mīlestība bez kādām vilšanās reizēm," sacīja Junkers.
Viņš, kā prognozēts, pieminēja arī ES nākotnes scenārijus. Norādot, ka jau pieciem zināmajiem, viņš gribētu pievienot sesto, kas balstītos tādos principos kā brīvība, vienlīdzība un tiesiskums. Viņš gan neprecizēja tā saturu, vien norādot, ka pašreizējais galvenais uzdevums ir strādāt vienoti un tikt galā ar apgrūtinājumu, ko pašreiz sagādā "Brexit".
Junkers arī paziņoja, ka nākotnē, lai uzlabotu ES efektivitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu vajadzētu apvienot ar ES Padomes vadītāja amatu, kuru pašlaik ieņem Polijas politiķis Donalds Tusks.
Tāpat esot nepieciešams jauns "Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs", kurš koordinētu visus savienības finanšu instrumentus. "Tas nenozīmētu jaunu komisiju," viņš precizēja, norādīdams, ka šo darbu varētu uzņemties kāds no komisāriem.
Viņš arī informēja, ka jau trešdien nosūtījis EP jaunu priekšlikumu EK komisāru kodeksam, kas paredzētu skaidrākus kritērijus, kā vērtēt komisāru darbu. Institucionālās pārmaiņas, kā paziņoja EK vadītājs, skars arī ES aģentūras, kuras papildinās viena jauna – ES darbaspēka aģentūra.
Uzrunas laikā viņš pieminēja arī Latvijas gaidāmo simtgadi. "2018. gadā pievērsīšu īpašu uzmanību Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Rumānijai. Šīs valstis atzīmēs 100 gadu jubilejas. Tiem, kuri grib Eiropas nākotni, ir jāciena tās vēsture. Bez šīm četrām valstīm tā nebūtu pilnīga," sacīja Junkers.
Junkers ES nākotnes scenārijus pieminēja, pamatojoties uz šogad EK publiskotajiem Eiropas nākotnes scenārijiem.
Pirmais no pieciem piedāvātajiem scenārijiem Eiropai līdz 2025. gadam paredz iesāktā turpināšanu. Šī scenārija pozitīvais aspekts, kā iepriekš, raksturojot šos scenārijus, minējis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ir prognozējamība. Vienlaikus tas nozīmē, ka ES neanalizētu un nemācītos no "Brexit", un turpinātu pastāvēt plaisa starp iedzīvotājiem un institūcijām.
Otrais scenārijs paredz ES pārorientēšanos tikai un vienīgi uz vienoto tirgu. Trešais no scenārijiem paredz, ka tās ES valstis, kuras vēlas, konkrētās jomās dara vairāk kopā. Tādējādi netiktu kavētas valstis, kas vēlas darīt vairāk un veidot ieinteresēto valstu koalīcijas.
Ceturtais scenārijs paredz darīt mazāk, bet efektīvāk, jeb, citiem vārdiem sakot, ES koncentrējas uz to, lai atsevišķās politikas jomās panāktu vairāk rezultātu un to darītu ātrāk, citās jomās darot mazāk. Savukārt piektais scenārijs paredz darīt daudz vairāk kopā visās politikas jomās.
Kopš 2010. gada ikgadējā uzruna par situāciju Eiropas Savienībā un tai sekojošās debates rosina diskusijas par ES politisko darba kārtību nākošajam gadam.
Iepriekš tieši prezidenta uzrunās paziņots par Junkera investīciju plānu, kā arī ES plānu migrācijas problēmu risināšanai.
