Komentētāji apkopo kara finanšu rezultātus, atceras režīma "netīros noslēpumus" un vēsta par reakciju uz Kadafi nāvi.
Jaunajiem Lībijas valdītājiem ir gigantisks uzdevums "diktatūras un kara nomocītajai valstij ir jāuzņem pareizais kurss," raksta "Spiegel Online" žurnālisti. Sestdien 23. oktobrī tika paziņots par Lībijas atbrīvošanu, pēc mēneša Nacionālā pārejas padome (NPP) pārvāksies uz galvaspilsētu Tripoli, nākamā gada jūnijā Nacionālajam kongresam jāiezīmē nākotnes virzieni. Kadafi miesas vēl nebija atdzisušas, kad NPP jau kala godkārīgus plānus par brīnumaino Ziemeļāfrikas "naftas pērles" pārvēršanu par mūsdienīgu demokrātiju.
"Vienu no lielākajiem draudiem šobrīd valstij rada jaunie nemiernieki, kuru pakalpojumi jaunajai varai vairs var nebūt vajadzīgi - viņus vajadzēs no jauna integrēt sabiedrībā miera apstākļos, " raksta izdevums.
Kā uzskata Beirūtas universitātes etnologs Tomass Hjuskens, " pēdējos mēnešos ir radusies vesela cīnītāju un mocekļu kultūra. "Ja jaunie cilvēki, kas piedalījās cīņās, netiks integrēti regulārajā armijā, bruņota cīņa var kļūt par daļu no viņu pašidentifikācijas," brīdina eksperts. Situāciju pasliktina Lībiju pārņēmusī kaislība - izvazāt Kadafi režīma ieroču krājumus.
"Starp desmitiem pilsoņu kara laikā izveidotajām bruņotajām grupām briest konflikts par varu topošajā militārajā aparātā," norāda žurnālisti, paredzot ne mazāk grūtu procesu valsts politiskās elites tapšanas procesā. NPP ir jāatrod uzticami līderi, kam jāapmierina gan konservatīvo islāmistu, gan rietumnieciski orientēto spēku gaidas.
Kara bilance
Tagad, kad Lībija ir atbrīvota no Kadafi režīma, NATO var pārtraukt uzlidojumus un aprēķināt kara bilanci, raksta " Le Figaro".
Francijas aizsardzības ministrs Žerārs Longē paziņojis, ka karš izmaksājis valstij 300 miljonus eiro ( 210 miljonus latu). Tas ir 1% no militārajiem izdevumiem - 31,7 miljardi eiro (22 miljardi latu) un puses no izdevumiem, kas ik gadus tiek piešķirti militārām operācijām ārvalstīs. "Mēs nesūtām rēķinus tiem, kas sauc pēc palīdzības, brīvības, neatkarības un drošības," sacījis Longē.
"Tajā pašā laikā Francijas un Lībijas sadarbība šķiet daudzsološa. Valstij ir nepieciešama rekonstrukcija, un mēs spējam tai palīdzēt, turklāt frančus Lībijā labi pazīst un novērtē," uzsver laikraksts. Francija grasās ne tikai atjaunot Lībiju, bet arī noslēgt tur izdevīgus kontraktus.
Lielbritānija novērtējusi savu iejaukšanos Lībijā ar 343 miljoniem eiro (240 miljoniem latu), bet ASV, kuras ieguldījums bijis vislielākais, vēl nav publiskojusi atskaiti, taču jūnijā tās izdevumi sasnieguši 500 miljonus eiro ( 350 miljonus latu).
Netīrie noslēpumi
Kamēr politiķi Rietumu galvaspilsētās apspriež Kadafi sagūstīšanas un nāves apstākļus ar zināmu apmierinājumu, citu valstu viedokļi atšķiras, raksta "The Independent".
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Kadafi likvidācijā ir pārkāpti Ženēvas konvencijas principi. "Mums ir jābalstās uz faktiem un starptautiskajām tiesībām," sacījis Lavrovs. Tiklīdz bruņota konflikta dalībnieks ir sagūstīts, viņam jāpiemēro īpašas procedūras, ieskaitot medicīniskās palīdzības sniegšanu, turklāt kategoriski ir aizliegts viņu nogalināt.
"Krievija kritiski izturējās pret NATO militāro operāciju Lībijā, paziņojot, ka tā ir pārkāpusi mierīgo iedzīvotāju glābšanas misijas robežas. Tagad Maskavu visvairāk uztrauc, vai jaunās varas iestādes ievēros Kadafi režīma laikā noslēgtos kontraktus," raksta žurnālists Šons Volkers.
Viņa rakstā atzīmēts, ka Ķīna, kura tāpat kā Krievija, atturējās balsojumā ANO Drošības padomē par Lībiju, pēdējās nedēļās, kad situācija kaujas laukos Lībijā sāka mainīties, izrādīja simpātijas nemieriniekiem. "Mēs ceram, ka Lībija ātri sāks daudzpusīgu politisko procesu, ļaus tautai dzīvot mierā un laimē," atskanēja no Ķīnas Ārlietu ministrijas.
"Citu ASV pretinieku reakcija bija atšķirīga," teikts rakstā. Venecuēlas prezidents Ugo Čavess nosauca diktatoru par mocekli, Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis atzina Kadafi likvidāciju par "lielu uzvaru", taču norādīja, ka ārvalstu karaspēkam jāpamet valsts.
"Trakais suns," kā reiz Muamaru Kadafi nosauca amerikāņu prezidents Ronalds Reigans, jau vairs neko nevarēs pateikt, konstatē "La Repubblica". Šī atziņa radīja lielu atvieglojuma nopūtu eiropiešu valdībās, Vašingtonā un Eiropas ekonomiskajās struktūrās. "Tomēr Kadafi ir aiznesis kapā noslēpumus, kas politiskajā ziņā ir daudz dārgāki nekā 100 miljardi dolāru ( 50 miljardi latu), kurus viņš, ievērojot vispieticīgākos aprēķinus, ir izvietojis bankās un akciju sabiedrībās no Itālijas līdz Šveicei, Francijai un Krievijai", raksta izdevums.
Būdams lielāko naftas atradņu īpašnieks Ziemeļāfrikā, Kadafi Aukstā kara laikā īstenoja veiklu spēli: viņš bija "nepievienošanās kustības dalībnieks" un tuvinājās te vienai, te otrai pusei, kad vajadzēja iegādāties ieročus (pārsvarā padomju ražojuma), lai cīnītos ar dumpiniekiem, teikts rakstā. Specdienesti visā pasaulē "vienmēr izmantoja lībijiešus un vienmēr no tiem baidījās, jo nekad līdz galam nezināja, kādu spēli spēlē Kadafi," raksta autors.
"Viņš bija suns, un ir taisnīgi, ka viņš mira kā suns. Esmu laimīga," paziņoja Vaļa Červeņaška, viena no četrām bulgāru medmāsām, kuras Kadafi apvainoja HIV izplatībā Lībijā. Tomēr, šķiet, mazāk laimīgi ir tie, kas desmitgadēm ilgi pūlas uzzināt patiesību par par itāliešu pasažieru lidmašīnu, kuru notrieca pie Ustikas salas un "pusmūža vīrieši un sievietes, kas zaudēja bērnus un mazbērnus, pēc Tripoles pavēles uzsprāgstot lidmašīnai virs Lokerbijas". Žurnālisti arī vēlētos "uzināt cik iespējams vairāk par ciešajām saitēm starp Lībijas slepenpoliciju un britu izlūkdienestu, kā arī CIP, kas sūtīja uz Tripoli "neērtus" cietumniekUs no bāzes Gvantanāmo," norāda Volkers.
Visi pret visiem
Pēc Kadafi nāves senā sāncensība starp dažādiem grupējumiem Lībijā ir kļuvusi uzskatamāka: Tripole pret Bengāzī, sekulārisma piekritēji pret islāmistiem, raksta "La Stampa".
Nedaudz vairāk kā pirms mēneša Tripolē ar lielu pompu medijiem tika prezentēta Augstākā drošības padome (ADP) kā formāla atbilde NPP Bengazī, kas pēc ADP pārstāvju domām nav vis nacionālās varas pārstāvji, bet gan tikai Bengazī pašvaldība, norāda laikraksts.
Ar šo formālo prezentāciju atbrīvotajā galvaspilsētā sākās cīņa par varu, kamēr Pulkvedis vēl bija dzīvs. Kā norāda jaunā Lībijas vara, pretrunu pārvarēšana starp Bengazī un Tripoli, konkurneces, kas vienmēr ir pastāvējusi, bet noklusēta, novēršanai, jākļūst par pirmo soli neizbēgamajā nacionālajā izlīgumā, teikts rakstā.
Vēl par varu Lībijā cīnās islāmisti, kuru līderis ir bijušais džihādists Abdels Fahims Belhadži un nacionālā armija, kuru vada ģenerālis Suleimans Mahmuds, raksta publikācijas "Lībija bez Pulkveža: visi pret visiem" autors.
Jau vēstīts, ka pagaidu valdībai nav izdevies pilnībā pārliecināt starptautiskos partnerus, ka opozicionāri nav izrēķinājušies ar Kadafi par kura bojājejas apstākļiem ir pretrunīgas ziņas.
Kā ziņots, Kadafi gāja bojā ceturtdien 20. oktobrī, apšaudē starp viņam uzticīgajiem kaujiniekiem un pagaidu valdības spēkiem . Kadafi tika sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtē un tik vests uz Misratas pilsētu.
Kadafi valdīja Lībijā kopš 1969.gada, kad apvērsumā no troņa gāza karali Idrisu. 2011. gada februārī valstī sākās protesti, kurus diktators vardarbīgi apspieda. Demonstrācijas izvērtās par sacelšanos un pilsoņu karu . Opozīcijas pusē nostājās pasaules lielvalstis. Militāro operāciju - civiliedzīvotāju aizsardzībai no Kadafi piekritējiem, uzsāka NATO. Lielā mērā pateicoties tai, tagadējā pagaidu valdība Nacionālā padome spēja pārņemt savā kontrolē lielāko valsts daļu.