Ārvalstu mediji: mīklainā zemūdene pie Stokholmas raisa satraukumu Baltijas reģionā
Foto: Reuters/Scanpix

Mīklainās zemūdenes parādīšanās pie Stokholmas uzdzinusi aukstus šermuļus Baltijas jūras reģiona valstīm, kas pēdējos mēnešos piedzīvojušas neskaitāmus sauszemes, jūras un gaisa robežas pārkāpumus no Krievijas puses, norāda ārvalstu mediji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Daudzi ārvalstu mediji arī citējuši Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča brīdinājumu tviterī, ka pēdējo dienu notikumi Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos var ietekmēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

Britu laikraksts "Daily Telegraph" norāda, ka zemūdenes meklēšanā Zviedrijā ir izsludināta nopietnākā drošības trauksme kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Kaut arī Zviedrija nav minējusi, kādu valsti tā tur aizdomās, un Maskava noliedz jebkādu saistību ar incidentu, Krievijas pēdējo mēnešu aktivitātes liek raudzīties Kremļa virzienā.

"No kādas gan vēl valsts tā varētu būt? Krievija vēlas pašapliecināties un iebiedēt apkārtējās valstis. Tā vēlas ar 19.gadsimta metodēm gūt apstiprinājumu, ka tā ir lielvara. Tā vēlas izrādīt savus muskuļus, lai liktu rietumvalstīm ieklausīties," aģentūrai "Bloomberg" sacīja Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Eiropas drošības jautājumos Džeimss Rodžerss.

Aģentūra AP norāda, ka Zviedrijas karakuģu, helikopteru un sauszemes spēku izvērstā operācija Stokholmas arhipelāgā atsauc atmiņā Aukstā kara laika Maskavas izgājienus.

Tikmēr britu kreisi orientētais laikraksts "The Guardian", kuru ietekmīgais Austrumeiropas eksperts Edvards Lūkass raksturo kā "ASV nīstošu, Snoudenu mīlošu un Putinam izpatīkošu", redakcijas komentārā atzīst, ka incidents ar zemūdeni apliecina, ka Zviedrijai ģeopolitisko interešu vārdā vajadzētu pievienoties NATO.

Tajā pašā laikā Kremļa kontrolētos Krievijas medijus piepildījušas publikācijas pēc padomju propagandas labākajiem paraugiem.

Krievijas prese piedāvā vairākas alternatīvas notikumu versijas, tostarp piedēvējot Stokholmas tuvumā redzēto zemūdeni Nīderlandei, kas šīs ziņas ir noraidījusi.

Krievijas presē izskanējusi arī informācija, ka mistiskā zemūdene esot Zviedrijas armijas izgudrojums ar mērķi palielināt aizvadītajās desmitgadēs krietni sarukušo aizsardzības budžetu. Virkne Kremļa kontrolēto izdevumu ķērušies pie atklātas ņirgāšanās par Zviedriju.

Savukārt britu laikraksts "Financial Times" (FT) apjomīgā rakstā analizējis Baltijas valstu drošības situāciju.

"Es domāju, ka [Krievijas militāras aktivitātes] būs daudz mazākā mērogā nekā Ukrainas austrumos. Bet viņi [Krievija] var mēģināt izraisīt jaunu karsto punktu, šoreiz NATO teritorijā," prognozē Londonā bāzētā "Royal United Services Institute" militārais analītiķis Igors Sutjagins.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs FT uzsver, ka NATO alianse pieņēmusi pareizos lēmumus, plānojot pasākumus Baltijas valstu aizsardzībai.

"Pareizie lēmumi tika pieņemti. Bet mēs esam situācijā, kurā varam sagaidīt jebko. Ļoti grūti paredzēt, kas notiks. Šie notikumi ir pārbaudes mehānisms Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kā arī starptautisko organizāciju, piemēram, ES un NATO reakcijai," norādīja Linkevičs.

"Galvenais jautājums, kas nodarbina Baltijas valstis un Rietumus, ir, cik tālu Krievija ir gatava jau iet," raksta FT.

"Es baidos, ka Putins radīs etnisku situāciju Igaunijā un tad spēlēsies, lai redzētu, vai igauņi lūdz NATO palīdzību. Tad NATO sāks iekšējās debates, vai šī situācija patiešām ir 5.punkta situācija un, skaļi šņācot, alianses uzticamība izkūpēs gaisā," laikrakstam sacīja Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Endrū Mihta.

Pēc analītiķu novērtējuma Krievija Latvijā un Igaunijā varētu izmantot ievērojamo tā dēvēto krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt "tautiešus", savukārt militārai agresijai pret Lietuvu iespējams pielietot kādu ar Kaļiņingradu saistītu sabotāžas scenāriju.

Virkne ekspertu arī sagaida, ka provokācijas no Krievijas puses turpināsies un, iespējams, pat pieņemsies spēkā.

FT arī norāda, ka visnopietnākās provokācijas no Krievijas puses aizvadītajos mēnešos piedzīvojusi tieši Somija un Zviedrija - divas vienīgās reģiona valstis, kas nav NATO.

Kā ziņots, Zviedrijas bruņotie spēki jau sesto dienu turpina Stokholmas arhipelāga ūdeņos meklēt iespējamo ārvalstu zemūdeni.

Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons paziņojis, ka armija varētu izmantot arī spēku, lai izceltu virspusē noslēpumaino kuģi, kas, kā vēsta mediji, varētu būt Krievijas maza izmēra zemūdene.

Iespējamās ārvalstu zemūdenes meklēšanā iesaistīti kara kuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru. Civilajiem kuģiem un lidmašīnām aizliegts tuvoties armijas kuģiem vai atrasties gaisa telpā virs operācijas zonas.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.

Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.

Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei "no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas", tāpēc atrašanās vieta noteikta "kļūmīgi" un "sliktas redzamības apstākļos" zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ASV Baltija Igaunija Krievija Lietuva Maskava NATO Nīderlande Padomju Savienība Somija Zviedrija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form