"Mums nepieciešams, lai ASV darbotos kā starpnieks, kad mēs pāriesim no pašreizējām netiešām sarunām pie tiešām sarunām (ar Izraēlu)," viņš teica intervijā.
Sīrija pagājušajā gadā nodibināja provizoriskus kontaktus ar Izraēlu ar Turcijas starpnieku palīdzību, lai pētītu iespējas atsākt 2000. gadā pārtrauktās miera sarunas par stratēģiski svarīgo Golānas augstieņu likteni.
Asads brīdināja, ka iespējamais progress šādās sarunās "būtu atkarīgs no Izraēlas nākamās administrācijas", norāda "Asahi".
ASV un Sīrijas attiecības bija īpaši saspīlētas bijušā prezidenta Džordža Buša laikā, kurš apsūdzēja Damasku par terorisma atbalstīšanu, palīdzēšanu Irānai un izlikšanos neredzam ieroču un materiālu plūsmu nemierniekiem Irākā.
Vašingtona vēl nav izlēmusi jautājumu par tās vēstnieka atgriešanos Sīrijā, šomēnes teica kāds augsta ranga ASV sūtnis pēc Damaskas apmeklējuma, lai noregulētu sakarus.
Asads asi kritizēja ASV vadītos karus Irākā un Afganistānā un nosodīja Bušu par mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz Sīriju, raksta "Asahi". Tomēr viņš arī uzsvēra gatavību palīdzēt panākt mieru reģionā.
"Pārmaiņas nenotiek vienā naktī," teica Asads. "Mums vispirms jāsāk dialogs, lai noskaidrotu kopīgo ieinteresētību, kas ir panākt mieru. Buša administrācija to nedarīja, tā rūpējās vienīgi par savas valsts labumu."
Lai panāktu mieru reģionā, Sīrijas prezidents uzsvēra, ka ir svarīgi iesaistīt miera procesā galvenās puses, un piebilda, ka viņš centīsies atvest pie sarunu galda islāmistu kaujinieku grupējumus "Hamas" un "Hizbollah".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
