Pirms 15 gadiem 1. septembrī notika viena no briesmīgākajām ķīlnieku krīzēm Krievijas vēsturē – bruņoti čečenu kaujinieki iebruka skolā nelielajā Ziemeļosetijas pilsētiņā Beslanā, gūstā saņemot vairāk nekā 1100 cilvēkus, tostarp simtiem skolēnu.
2004. gada pirmajā mācību gada dienā skolā notika svinīgs pasākums, kuru izjauca kaujinieku ierašanās. Ķīlnieki tika sadzīti skolas sporta zālē. Kaujinieki, starp kuriem bija arī sievietes ar sprāgstvielu jostām, pieprasīja Krievijas karaspēka izvešanu no Čečenijas.
Ķīlnieku krīze tika atrisināta trešajā dienā (3. septembrī), kad zālē atskanēja sprādzieni un šāvieni. Haotiskajā kaujā Krievijas spēki lika lietā pat tankus un granātmetējus. Dzīvības zaudēja 334 cilvēki, tostarp 186 bērni. Tikai viens no 32 kaujiniekiem tika aizturēts dzīvs.
Kopš "Beslanas slaktiņa" bojāgājušo tuvinieki ir meklējuši taisnīgumu un atbildes par to, vai atbrīvošanas operācija patiešām bija atbilstoša un vai bija jāiet bojā tik daudz cilvēkiem.
Kritiķi uzskata, ka amatpersonas un prezidents Vladimirs Putins ignorēja izlūkošanas datus par plānoto uzbrukumu, kā arī nepareizi rīkojās, krīzi atrisinot. Taču neviena Krievijas amatpersona nav saukta pie atbildības par lielo bojāgājušo skaitu.
Vairāk nekā 400 upuru tuvinieki un izdzīvojušie vērsās pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 2017. gadā ECT secināja, ka Krievijas varasiestādes ir vainojamas nopietnā neizdarībā.
Krievijas varasiestādēm bija pietiekami daudz specifiskas informācijas par plānoto uzbrukumu šajā reģionā, taču tās nerīkojās, lai to novērstu, norādīja ECT.
Amatpersonas tika kritizētas par to, ka nav novērsušas kaujinieku satikšanos un pārvietošanos uzbrukuma dienā, kā arī nav pastiprinājušas drošības pasākumus skolā un nav brīdinājušas iedzīvotājus par pastāvošajiem draudiem.
Tāpat tiesa kritizēja Krieviju, ka ķīlnieku krīzes atrisināšanā pret skolu izmantots tanks, granātmetēji un liesmu metēji, kas noveda pie liela upuru skaita.
