Foto: Vida Press

Kamēr Latvijas vasara izrādījusies vēsāka un mitrāka nekā ierasts, pārējā Eiropā globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu ietekme redzama visai uzskatāmi – neizturami karstuma viļņi, pēkšņas un spēcīgas vētras, plūdi un sausums, ko pavada ugunsgrēki. Daļai aizsargājamo zvēriņu pārmaiņas Eiropā un pasaulē kopumā var būt liktenīgas, raksta "Popular Science".

Pat panākot valstu vienprātību par globālo sasilšanu veicinošo gāzu izplūdes atmosfērā ievērojamu ierobežošanu*, sagaidāms, ka vidējā gaisa un ūdens temperatūra uz mūsu planētas vēl turpinās augt, kausējot ledājus, paaugstinot ūdens līmeni un mainot okeānu straumes, vēl vairāk ietekmējot klimatu.

Līdzās tādai būtiskai problēmai kā kopējā ūdens kvalitātes pasliktināšanās, kas vēl vairāk palielinās sausuma draudus daudzos reģionos pasaulē, tādējādi veicinot konfliktu iespējamību par dzeramo ūdeni, mēs varam pieredzēt daudzu dzīvnieku sugu izmiršanu jau pavisam tuvā nākotnē. "Popular Science" atzīmē, ka vairākas no tām ir plaši pazīstamas tieši tādēļ, ka bijušas apdraudētas vai uz izmiršanas robežas jau līdz šim, bet klimata pārmaiņas to eksistencei liek kārtējos šķēršļus.

*Tā šķietami tika sasniegta, pērn Parīzē valstīm vienojoties par siltumnīcas gāzu emisijas ierobežošanu, bet Donalda Trampa politika šīs vienošanās izpildi varētu apturēt ASV, kas ir vienas no lielākajām gaisa piesārņotājām pasaulē. Citas valstis, tostarp Indija un Ķīna, apņēmušās ievērot vienošanos.

Amerikas dzērve

Foto: AFP/Scanpix

Ziemeļamerikas mednieki, lauksaimnieki un nekustamo īpašumu attīstītāji līdz pagājušā gadsimta 40. gadiem bija iznīcinājuši gandrīz visus Amerikas dzērves sugas pārstāvjus, kā arī ievērojami izmainījuši viņu dabīgo dzīves vidi, padarot šo putnu sugu par vienu no retākajām kontinentā.

Ar īpašas saglabāšanas politikas palīdzību patlaban izdevies dzērvju populāciju kaut nedaudz atjaunot un savvaļā dzīvojot jau vairāk nekā 300 putnu pāru. Tomēr klimata pārmaiņas tās no jauna apdraud.

Amerikas dzērves ligzdo arktiskajos mitrājos, izmantojot dabiski veidojušos grāvīšus, taču siltuma ietekmē pazūdot šiem aizsegiem, olas un cālēni plēsējiem ir vieglāk pamanāmi. Savukārt pēkšņas vētras un to radītie plūdi mazuļus regulāri draud noslīcināt. Klimata pārmaiņas ietekmē arī migrācijas ceļus – ASV dienvidu štatos karstuma dēļ aizvien ātrāk izžūstošās ūdenstilpnes liek putniem veikt garākus pārlidojumus.


Arlekīnvardes

Foto: Reuters/Scanpix

Koši krāsotās arlekīnvardes reiz bija plaši sastopamas visā Dienvidamerikā un Centrālamerikā, bet patlaban vairāki desmiti šai ģintij piederošo varžu sugu ir pavisam izzudušas, bet citām iznīcība draud tuvāko gadu laikā, brīdina zinātnieki.

Šīs pārsvarā izteikti mazās vardītes daudzviet izmirušas mežu izciršanas un intensīvas lauksaimniecības dēļ, bet tagad tās aizvien vairāk apdraud sezonālo vētru saasināšanās, kas Andu kalnu masīvos klimatu padara vēsāku un mitrāku. Šie apstākļi savukārt patīk arlekīnvaržu niecīgajam, bet ienaidniekam - sēnītei, kura vardēs dzīvo kā nāvējošs parazīts.


Lielās pandas

Foto: Reuters/Scanpix

Lielās pandas ir vieni no jūtīgākajiem lielajiem dzīvniekiem, kuru saglabāšana pati par sevi ir kļuvusi par simbolu dabas aizsardzībai.

Reiz aktīvi medīti šie lielie un lempīgie dzīvnieki ir arī ļoti nenoturīgi pret karstumu. Pandām draud pārkaršana jau pie aptuveni 25 grādiem pēc celsija, kā dēļ tās ļoti labprāt uzturas kalnu ēnainajās pusēs.

Nepilnie 2000 pandu, kas patlaban mīt savvaļā, pārtiek gandrīz tikai no bambusiem, ko tās patērē visai lielos apjomos. Kā norāda "Popular Science", bambusu meži, visticamāk, nepārvietosies līdzi pandām, kuras meklēs vēsākus dzīves apstākļus, tā ka lielie dzīvnieki klimata pārmaiņu dēļ ar laiku būs spiesti izvēlēties starp badu un karstumu, kas varētu novest pie jaunas izmiršanas riskiem.


Sniega leopardi

Foto: Reuters/Scanpix

Skaistie un cilvēkam bīstamie sniega leopardi izvēlējušies dzīvot Tibetas plato no nepilnu trīs kilometru līdz pat piecarpus kilometru augstumam. Šeit viņu loms pārsvarā ir savvaļas kazas, aitas un mazāki dzīvnieciņi.

Tomēr, ceļoties gaisa temperatūrai, lielie kaķi savu jau tā visai neviesmīlīgo un klinšaino apvidu ir spiesti nomainīt, pārceļoties aizvien augstāk kalnos. Tā rezultātā viņi tiek "iesprostoti" kalnu virsotnēs, izolējot tos citus no citiem, turklāt cīņā par medījumu kalnos aizvien biežāk ieklīst arī citi leopardi, kuri agrāk medīja mežos zemākos augstumos.

Kaitējumu cilvēki nodara arī, klimata pārmaiņu spiesti meklējot saviem ganāmpulkiem labākas ganības un dzenot tos aizvien augstāk kalnos. Līdz ar to sniega leopardi kļūst par ienaidnieku, jo apdraud viņu rūpalu. Tādēļ nereti lielie kaķi par spīti aizliegumiem tiek nogalināti.


Koalas

Foto: Reuters/Scanpix

Viens no Austrālijas simboliem – koalas – ir atkarīgas no eikaliptiem itin visā. Eikalipti tām nodrošina pārtiku, ūdeni un aizsargātu dzīves vidi.

Jau tā viegli toksiskās eikaliptu lapas, globālās sasilšanas un tieši pieaugošā oglekļa dioksīda koncentrācijas gaisā dēļ kļūstot aizvien indīgākas, un vienlaikus samazinās to uzturvērtība, atklājuši zinātnieki, kuri novērojuši izmaiņas lapu ķīmiskajā saturā. Savukārt aizvien biežākie sausuma periodi apdraud arī koalu iespējas uzņemt gana daudz ūdens.

Šo pārmaiņu rezultātā vairākos apvidos koalu vidū nāves gadījumi aizvien biežāk iestājas aknu mazspējas dēļ. Vēl ne tik sen zinātnieki uzskatīja, ka koalas ūdeni tīrā veidā dzer ārkārtīgi reti, taču vietām somaiņi kļuvuši pat atkarīgi no pētnieku uzstādītajām dzeršanas vietām.


Ziemeļamerikas meža ziemeļbrieži

Foto: Reuters/Scanpix

Ziemeļamerikā no divām tur reiz dzīvojušajām meža ziemeļbriežu pasugām patlaban palikusi tikai viena, un tā pati tiek uzskatīta par apdraudētu.

Dziļais sniegs Ziemeļamerikas piemirkušajos kūdras mežos līdz šim bija atturējis citas briežu sugas no meža ziemeļbriežu apdzīvotajām teritorijām. Tomēr klimatam mainoties, mežos aizvien biežāk ieklīst arī konkurenti uz barību, un viņiem līdzi arī plēsēji.

"Popular Science" raksta, ka globālās sasilšanas ietekmē apdraudēti ir arī daudz izplatītākie tundras ziemeļbrieži. Jūras ledum izgarojot un nonākot atmosfērā mitruma veidā, aizvien biežāk virs sniega veidojas ledus kārta, neļaujot tundras ziemeļbriežiem piekļūt barībai. Esot fiksēti gadījumi, kad šī iemesla dēļ vienuviet mirušus no bada atrod pat ziemeļbriežu simtus.


Tauriņzivis

Foto: Vida Press

Skaistās tauriņzivis ir visai izvēlīgas barības izvēlē. Lai gan koraļļi ar zivīm simbiozē dzīvo okeānos visā pasaulē, tieši divi tauriņzivju ēdienkartē esošie koraļļu veidi ūdens temperatūras celšanās dēļ cietuši visvairāk.

Tāpat koraļļu rifi smagi cieš vētrās, kā dēļ bojā iet arī no tiem atkarīgās zivis. Zinātnieki pieļauj, ka atsevišķās vietās koraļļu un zivju populācijas varētu saglabāties, ņemot vērā aizvien pieaugošās pūles koraļļu rifus aizsargāt, taču zaudētā atgūšanai nepieciešama vismaz desmitgadi ilga okeānu ūdeņu temperatūras stabilizēšanās.


Adeles pingvīni

Foto: Reuters/Scanpix

Adeles jeb Adelijas pingvīni pasaulē nāk Antarktīdā uz klinšainu akmeņu atlūzām. Lai cik skarbi šie apstākļi neizklausītos, taču tieši temperatūras celšanās, kā dēļ pieaug ūdens iztvaikošana, palielinās gaisa mitrums un ierastās pingvīnu ligzdošanas vietas tiek noklātas ar sniegu vai tajās veidojas peļķes, apdraud šo putnu vairošanos.

Aukstie apstākļi apvienojumā ar mitrumu vai pat pilnīgu izmirkšanu var būt nāvējoši jaunuļiem, kuru spalvas vēl nav ūdensdrošas. Arī ūdenī nonākušām olām ir visai liela iespēja sasalt. Šīs pārmaiņas līdz pavisam nesenam laikam zinātnieki nebija novērojuši, taču pingvīnu populācijām strauji krītoties, pētnieki ar bažām gaida, kā putniem izdosies pielāgoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!