Astravjecas AES avārijas gadījumā Lietuvā nāktos evakuēt 6000 cilvēkus
Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Gadījumā, ja Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES) notiktu liela avārija, Lietuvai nāktos evakuēt 6000 cilvēku, kas dzīvo 30 kilometru zonā no šā objekta, paredzēts Iekšlietu ministrijas atjauninātajā plānā par iedzīvotāju aizsardzību Lietuvai visnelabvēlīgākajā situācijā.

Kā preses konferencē uzsvēris iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns, šā plāna mērķis ir sagatavoties savlaicīgai cilvēku informēšanai un aizsardzībai.

Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvis Edgars Geda pastāstījis, ka šāda evakuācija Viļņas un Švenčoņu rajonā būtu nepieciešama tikai gadījumā, ja avārija būtu nopietna un tobrīd valdītu Lietuvai nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi - vējš no austrumiem ar iespējamiem nokrišņiem.

Ministrs norādījis, ka šādi laika apstākļi Lietuvā novērojami vidēji 16 dienas gadā, tomēr jārēķinās arī ar tādu iespēju.

Pēc viņa teiktā, iedzīvotāji tiktu evakuēti uz nedēļu vai divām, bet iespējams, arī uz īsāku laiku, savukārt lielākā rādiusā - 100 kilometru zonā - tiktu veikti citi drošības pasākumi.

Viļņa šai visbīstamākajā zonā neietilpst, un galvaspilsētas iedzīvotāju evakuācija nav paredzēta.

Vienlaikus Misjūns aicinājis neļauties bailēm, jo panikai mēdz būt ļaunākas sekas nekā pašam notikumam.

Ministrs norādījis, ka, izstrādājot šo plānu, ņemta vērā arī viltus ziņu izplatīšanas iespējamība, tādēļ cilvēki aicināti uzticēties tikai oficiālajiem mediju kanāliem.

Aplēsts, ka visa gatavošanās sliktākajam scenārijam, civilās aizsardzības līdzekļu iegāde, evakuācija un pagaidu izmitināšana izmaksātu aptuveni 20 miljonus eiro. Aptuveni 900 000 eiro no šīs summas būtu jāatvēl joda preparātu iegādei, bet vēl 9,5 miljoni - brīdināšanas sirēnu modernizācijai.

Pēc nedēļas Lietuvā paredzēts pirmo reizi izmēģināt īpašu brīdināšanas sistēmu, sabiedriskā radio un televīzijas tiešraidē translējot Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta brīdinājumu, bet nākamgad plānotas plašas Lietuvas institūciju un pašvaldību mācības.

Kā norādījusi Lietuvas Radiācijas drošības centra avāriju riska vadības galvenā speciāliste Danute Šidišķiene, lielas radioaktīvā starojuma devas avārijas gadījumā var saņemt tiešā kodolobjekta tuvumā - trīs līdz piecu kilometru rādiusā, bet Lietuvā iespēja saņemt bīstamu jonizējošā starojuma devu ir visai maza.

Pēc viņas teiktā, zinātnieki iepriekš izvērtējuši arī riskus, ka pēc kodolavārijas nopietns piesārņojums nonāktu Neres upē un nedaudz mazākā mērā arī gruntsūdeņos un Lietuvas ūdens ņemšanas vietās, kas tādā gadījumā uz laiku tiktu slēgtas.

Šobrīd Lietuvā darbojas 43 radiācijas novērošanas stacijas, prāva daļa no tām atrodas pie Baltkrievijas robežas. Tajās tiek analizēti arī ūdens piesārņojuma rādītāji.

Iekšlietu ministrs pastāstījis, ka tiek apsvērta iespēja lūgt Baltkrievijai atļauju ierīkot radioaktīvā starojuma novērošanas sistēmu pašā Astravjecas AES, kā arī mērīt radiācijas fonu arī no helikopteriem un daļā teritoriju ierīkot stacionāras mērierīces.

Savas AES būvei Baltkrievija izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Source

LETA

Tags

Baltkrievija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus