Visi šie novērojumu raisa apmulsumu astronomu rindās.
Parasti Saules aktivitāte mainās 11 gadu ciklā.
Saules aktivitātes maksimumā tās magnētiskais lauks izraisa dažādus efektus: zvaigznes virspusē izlaužas karstu gāzu mākoņi, kas sasniedz planētas izmēru, nemitīgi notiek uzliesmojumi.
Pēc tam iestājas klusais periods.
Pagājušajā gadā tika gaidīts, ka Saule, beidzoties klusajam periodam, sāks uzkarst.
Tomēr tas nav noticis: Saules vēja spiediens izrādījies mazākais 50 gadu laikā, radio izstarojums - mazākais 55 gadu laikā. Bet kopumā saules aktivitāte ir tik zemā līmenī pirmo reizi 100 gadu laikā.
Kā norāda Londonas Universitātes koledžas profesore Luīze Hara, nav skaidrs, kāpēc tas notiek un kad Saule sāks izrādīt lielāku aktivitāti.
"Nekādu izmaiņu pazīmju pagaidām nav," viņa teica.
Profesore piebilda, ka daži zinātnieki šaubās, ka Saule drīzumā atgriezīsies savā ierastā stāvoklī. Tomēr cita zinātnieku grupa apgalvo, ka planētu sagaida vēl viens "klusuma periods".
17. gadsimta vidū līdzīgs Saules klusais periods, ko pazīst kā "Maundera minimumu" ilga 70 gadus un kļuva par iemeslu "mazajam ledus laikmetam".
Tas ļāva dažiem zinātniekiem apgalvot, ka šāda auksta laika iestāšanās mūsdienās kļūs par savdabīgu Saules atbildi uz klimata izmaiņām.
Tomēr Sauthemptonas universitātes profesors Maiks Lokvuds šo pieeju sauc par vienkāršotu. "Gribētos, lai Saule nāk mums palīgā, taču diemžēl pētījumi neļauj tā uzskatīt," viņš teica.
Lokvuds bija viens no pirmajiem, kas pamanīja, ka Saules aktivitāte ir neierasti zema un pakāpeniski - kopš 1985. gada - arvien samazinās.
Tikmēr globālās sasilšanas tempi paātrinās.
Profesors uzskata, ka bez 11 gadu cikla Saulei ir arī garāks attīstības periods, kas ietver gadsimtus.
Viņš piedāvā 1985. gadu uzskatīt par "maksimālo atzīmi" šajā garajā Saules aktivitātes izmaiņu periodā, bet "Maundera minimumu" - par tā zemāko rādītāju.
Pēc Lokvuda viedokļa, paies vēl ne mazāk par 100 gadiem, pirms Saule atkal nolaidīsies līdz Maundera minimuma rādītājiem.
Viņš arī apgalvo, ka pašreizējais neliels Saules spožuma zudums neneitralizē globālās sasilšanas sekas.
Pēc Klimata izmaiņu starpvaldību grupas datiem, vidējā temperatūra uz Zemes pēdējo 70 gadu laikā palielinājusies par 0,7 grādiem pēc Celsijas skalas. Sagaidāms, ka tā turpinās celties un līdz 21. gadsimta vidum pieaugs par 1,8 līdz 4 grādiem pēc Celsija skalas.
Zinātnieki pagaidām neprognozē, kā Saules aktivitātes izmaiņas ietekmēs dzīvību uz mūsu planētas. Tomēr "klusais periods" sniedz viņiem unikālu iespēju ciešāk izpētīt Sauli.