"ASV pilsoņiem nevajadzētu doties uz Krieviju, bet tiem, kas dzīvo vai ir ceļojumā uz Krieviju, ir nekavējoties jāpamet Krievija, kamēr ir pieejamas ierobežotas komerciālās ceļošanas iespējas," teikts vēstniecības paziņojumā.
Iestāde pauž bažas, ka Krievijas varasiestādes var neatzīt Krievijas un ASV dubultpilsonību un liegt šiem cilvēkiem piekļuvi ASV konsulārajai palīdzībai, traucēt viņu izbraukšanu, kā arī pakļaut mobilizācijai.
Vēstniecība atgādina, ka Krievijā netiek garantētas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, un iesaka ASV pilsoņiem izvairīties no jebkādiem politiskiem vai sociāliem protestiem, un nefotografēt drošības iestāžu darbiniekus to norises vietās. Krievijas varasiestādes iepriekš protestos ir arestējušas ASV pilsoņus, atgādina pārstāvniecība.
Iepriekš savus pilsoņus pamest Krieviju aicināja Bulgārija, Polija un Igaunija.
Vēstīts, ka 21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja "daļēju mobilizāciju", lai papildinātu iebrukumā Ukrainā paplucinātās armijas rindas. Ziņas no Krievijas liecina, ka mobilizācija notiek haotiski un tai tiek pakļauti arī cilvēki bez militāras vai dienesta pieredzes.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
