Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene aģentūrai BNS piektdien pastāstīja, ka ASV puses ierosinātās tikšanās mērķis bija "nodot Baltijas valstīm vēsti, ka pat pēc militārās klātbūtnes Eiropā pārskatīšanas viņus [ASV] joprojām saista NATO līguma piektais punkts [ka uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm ir uzbrukums visai NATO] un Eiropa joprojām ir galvenā aizsardzības prioritāte".
Četrpusējā tikšanās ceturtdienas vakarā notika Briselē divu dienu NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes laikā.
"Paneta pamatā atkārtoja [bijušā ASV] prezidenta Džordža Buša [jaunākā] reiz Viļņā teikto, ka draudi mums ir arī draudi viņiem, Baltijas valstu reģions ir svarīgs, militārās klātbūtnes pārskatīšana neietekmēs aizsardzības plānus, kopīgas mācības un NATO redzamību," Juknevičiene klāstīja.
Lietuvas aizsardzības ministre teica, ka aicinājusi ASV palielināt savu klātbūtni Baltijas valstīs.
"Es pieminēju, ka, pārskatot savu militāro klātbūtni, ASV varētu pārskatīt arī savu ģeogrāfisko izvietojumu Eiropā. Mēs tiešām vēlētos, lai ASV klātbūtne Baltijas valstīs būtu daudz izteiktāka – kopīgi īpaši fiziski projekti, piemēram, apmācību centri, tādas infrastruktūras attīstīšana, kas varētu būt nepieciešama kopīgām mācībām Baltijas valstīs," viņa piebilda.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks sacīja, ka no Vašingtonas ir saņemts "pārliecinošs apstiprinājums" ASV plāniem izvērtēt Baltijas valstu vajadzības.
"Pašlaik neredzu iemeslu uztraukumam. Panetas kungs diezgan daudz laika veltīja, lai mums izskaidrotu, ka ASV spēku un klātbūtnes samazinājums Eiropā nekādā veidā neietekmēs Baltijas valstu, Baltijas reģiona un visas Eiropas aizsardzības vajadzības," Pabriks Briselē teica BNS.
Lietuvas un citu Eiropas valstu amatpersonas ir paudušas bažas par jauno ASV aizsardzības stratēģiju, kas par prioritāriem izvirza Āzijas, Klusā okeāna un Tuvo Austrumu reģionus, tādēļ Savienotās Valstis plāno no Eiropas izvest divas savas kaujas vienības.
Jaunais ASV aizsardzības plāns uzsver nepieciešamību sagatavoties iespējamiem izaicinājumiem no Irānas un Ķīnas, uzlabojot gaisa un jūras spēkus, mazāk uzmanības veltot tādām pretpartizānu kampaņām kā, piemēram, kari Irākā un Afganistānā. Dažas amatpersonas bažījas, ka tas varētu nozīmēt, ka ASV Eiropai pagriež muguru.