Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV otrdien apsūdzēja Krieviju un Ķīnu, ka tās vairo konflikta risku kosmosā, it īpaši ar ieroču izstrādi satelītu iznīcināšanai.

Slēgtās 25 valdību ekspertu sarunās Ženēvā, kurās piedalās arī ASV, Ķīna un Krievija, tiek spriests par juridiski saistoša dokumenta izstrādi, lai novēstu bruņošanās sacensību kosmosā.

Uzrunājot ANO atbruņošanās konferenci, ASV valsts sekretāra asistente Ilīma Poblete pauda šaubas, vai Krievija un Ķīna patiesi vēlas šādas sarunas.

"Kā mēs varam ticēt, ka [Krievija] ir nopietna attiecībā uz bruņošanās sacensības novēršanu kosmosā, kad viņi ir tie, kas izstrādā no zemes palaižamus ieročus pret satelītiem?" vaicāja Poblete.

Viņa arī apsūdzēja Krieviju, ka tā mēģina izstrādāt lāzerus, kas var apžilbināt vai sabojāt satelītus. Vēršoties pret Ķīnu, Poblete norādīja, ka tā izstrādā virkni pasākumu pret satelītiem, ieskaitot signāla traucētājus un raķetes, lai uzbruktu satelītiem Zemes zemajā orbītā.

ASV prezidents Donalds Tramps februārī parakstīja direktīvu, kurā izklāstījis savu redzējumu par jaunajiem kosmosa spēkiem, kas kādudien varētu izaugt par atsevišķu armijas atzaru.

Tramps vēlas izveidot kosmosa spēkus, lai aizsargātu satelītus un nostiprinātu ASV dominanci orbītā. Kosmosa spēki būs sestais ASV armijas atzars.

Trampa parakstītajā direktīvā Kongress aicināts izstrādāt likumprojektu, ar kuru tiktu dibināti kosmosa spēki. Taču kosmosa spēku izveide vēl nav 100% garantēta, jo Kongresam tas vēl jāizvērtē un jāapstiprina.

Likumdevēji un aizsardzības jomas amatpersonas reaģējušas skeptiski, bažījoties par kosmosa spēku izveides izmaksām un papildus birokrātiju.

Kosmosam ir būtiska loma modernajā karadarbībā, jo daudzas militārās tehnoloģijas paļaujas uz orbītā esošo satelītu un sensoru tīklu, un Pentagons brīdinājis, ka tādas valstis kā Ķīna un Krievija strādā pie tehnoloģijām, kas traucētu satelītu darbību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!