ASV prezidenta Džordža Buša administrācija apsver iespēju padarīt stingrākas pret Sīriju vērstās ekonomiskās sankcijas, lai pastiprinātu spiedienu pret Damasku, tādējādi veicinot tās karaspēka izvešanu no Libānas, kā arī pieprasot aktīvāku vēršanos pret terorismu, piektdien paziņoja administrācijas amatpersonas.
"Papildus sankciju piemērošana saskaņā ar Sīrijas atbildības likumu ir [apsverama] izvēle," pavēstīja augstu stāvoša Buša administrācijas amatpersona. "Galīgais lēmums vēl nav pieņemts."

Amatpersona atteicās izteikt minējumus par termiņiem un iespējamo papildus sankciju vērienu, taču avoti kongresā, kuri saņēmuši informāciju no Baltā nama, pavēstīja, ka galvenais apsveramais pasākums ir augsta ranga Damaskas amatpersonu kontu iesaldēšana.

Šī gada maijā prezidents Bušs ieviesa virkni pret Sīriju vērstu sankciju, tai skaitā tika aizliegts jebkādu ASV preču eksports, izņemot pārtiku un medikamentus.

ASV apsūdz Damasku atbalsta sniegšanā teroristiem, vēlmē iegūt masu iznīcināšanas ieročus, kā arī nespējā novērst kaujinieku iekļūšanu no Sīrijas teritorijas Irākā.

Daži kongresmeņi uzskata, ka Buša administrācijas pasākumi nav pietiekami, un cenšas panākt, lai tā spertu turpmākus soļus. Viņi atsaucas uz šī mēneša ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana ziņojumu, kurā norādīts, ka Sīrija nav izpildījusi ANO Drošības padomes rezolūcijas prasības izvest savu karaspēku no Libānas. Tiek lēsts, ka Libānā uzturas no 14 000 līdz 17 000 sīriešu karavīru.

Arī Libāna ir izrādījusi nevēlēšanos vērsties pret kaujinieku grupējumiem tās teritorijā, starp kuriem ir "Hizbollah" un palestīniešu bruņotās grupas.

ASV uzsākusi darbību arī ANO līmenī. Ceturtdien Vašingtona kopīgi ar Franciju iesniedza Drošības padomes rezolūcijas projektu, kas paredz pastiprināt pret Sīriju vērsto spiedienu, lai panāktu tās karaspēka izvešanu no Libānas.

Projektā paredzēts, ka Annanam katru trešo mēnesi jāiesniedz ziņojums par 2.septembra rezolūcijas izpildes gaitu. Šī rezolūcija pieprasīja visu ārvalstu spēku izvešanu no Libānas.

Sīrija saglabā politisko kontroli pār Libānu kopš 1976.gada, kad tā, pamatojoties uz Beirūtas lūgumu, ieveda valstī karaspēku, lai palīdzētu apturēt pilsoņu karu.

Maijā Bušs Sīriju nosauca par "neparastu un ārkārtīgu draudu". Toreiz tika aizliegts ne tikai ASV preču eksports, bet ierobežota ASV banku sadarbība ar Sīrijas Komercbanku, iesaldēti to Sīrijas pilsoņu un organizāciju konti, kas tika turēti aizdomās par saistību ar terorismu vai masu iznīcināšanas ieroču izstrādāšanu, kā arī aizliegti lidojumu starp Sīriju un ASV.

Iespējamo sankciju uzskaitījums ir dots Sīrijas atbildības un Libānas suverenitātes atjaunošanas likumā, kuru Bušs parakstīja pagājušā gada decembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!