ASV armija otrdien paziņoja par obligātu 2500 jūras desanta neaktīvo rezervistu iesaukšanu aktīvajā dienestā, lai "aizpildītu kritisku spēku iztrūkumu karā pret terorismu".
ASV armija tikai otro reizi kopš iebrukuma Irākā ir izmanto neaktīvo rezervistu obligātu iesaukumu, lai nosūtītu viņus karā uz Irāku vai Afganistānu.

ASV armija saskaras ar aizvien lielākām grūtībām uzturot 133 000 karavīru lielus spēkus Irākā un vairāk nekā 20 000 karavīru Afganistānā.

ASV Jūras desanta spēku pārstāve sacīja, ka jūlija beigās ASV prezidents Džordžs Bušs devis atļauju iesaukt aktīvajā dienestā līdz 2500 neaktīvo rezervistu vienlaicīgi.

Iesauktajiem rezervistiem dienestā būs jāpavada 12-18 mēneši, sacīja majore Gabriele Čapina.

Taču atļauja rezervistu iesaukšanai ir beztermiņa, kas ļauj aktīvajā dienestā iesaukt jaunu grupu rezervistu pēc pirmās grupas termiņa beigām.

Čapina pavēstīja, ka armija izmantos atļauju, lai laiku pa laikam novērstu karavīru iztrūkumu noteiktās jomās. ASV armiju īpaši interesē agrākie desantnieki ar zināšanām par kaujas ieročiem, komunikācijām, izlūkošanu, inženierzinātnēm un militāro policiju.

Jūras desantnieki, kas pēc aktīvā dienesta beigām nereģistrējas kā desantnieku rezervisti, automātiski tiek ieskaitīti neaktīvajos rezervistos jeb tā sauktajos Individuālajos sagatavotajos rezervistos, kas pagātnē izmantoti tikai nacionālās ārkārtas situācijās.

Pirmo reizi neaktīvie rezervisti karadarbībā iesaistīti Korejas kara laikā piecdesmitajos gados un pēc tam tikai 1991.gadā pirmā Persijas līča kara laikā.

2003.gada iebrukuma laikā Irākā ASV armijai bija pilnvaras aktīvajā dienestā iesaukt līdz 7500 desantnieku neaktīvo rezervistu, taču obligātā kārtā dienestā tika iesaukti nepilni 2000 karavīru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!