"Mēs uzstatām, ka šīs instalācijas ir nepieciešamas mūsu interešu Eiropā drošībai. Un abas šīs valstis [Polija un Čehija] piekrīt, un visa NATO piekrīt," viņš paziņoja kopīgā preses konferencē ar Azerbaidžānas ārlietu ministra vietnieku Arazu Azimovu.
"Un tāpēc mēs nedomājam, ka piedāvātā Gabalas bāze var to aizstāt. Mēs vēl joprojām turpinām darbu pie instalācijām šajās vietās [Polijā un Čehijā]," viņš norādīja.
Piedāvājumu kopīgi izmantot Azerbaidžānas teritorijā esošo radaru Krievijas prezidents Vladimirs Putins ASV prezidentam Džordžam Bušam negaidīti izteica 7.jūnijā sarunās pasaules astoņu rūpnieciski attīstītāko valstu (G8) sanāksmē Vācijas kūrortā Heiligendammā.
Krievija Gabalas armijas bāzi īrē no Azerbaidžānas.
Iepriekš Putinam bijusi saruna šajā jautājumā ar Azerbaidžānas prezidentu, kurš ir piekritis idejai par kopīga ASV un Krievijas radara izvietošanu tās teritorijā.
Vašingtona plāno izvietot radaru staciju Čehijā un pārtvērējraķešu bateriju Polijā, kas palīdzētu aizsargāties pret raķešu triecienu no tādām valstīm kā Ziemeļkorejas vai Irānas.
Daļa vairoga elementu jau ir savās vietās ASV, Lielbritānijā un Grenlandē. Plānots, ka sistēmai jāsāk pilnībā darboties 2011. - 2012.gadā.
Vairākas Eiropas valstis paudušas bažas par Vašingtonas plāniem izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas elementus Eiropā un norādījušas, ka tas var izraisīt domstarpības un jaunu bruņošanās sacensību kontinentā.
Īpaši neapmierināta par Vašingtonas plāniem ir Krievija, kas šādu plānu uztver kā draudus un aktīvi pretojas tā īstenošanai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir paziņojis, ka Maskava varētu pārtraukt Līguma par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ievērošanu un ka tas var izraisīt jaunu bruņošanās sacensību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
