2000.gadā Irāna piešķīra Japānas kompānijām prioritāras tiesības apgūt Azadeganas naftas atradnes, kurās var būt līdz pat 45 miljardiem barelu naftas. Jūlijā pēc ASV Valsts departamenta spiediena Japānas kompānijas atlika līguma parakstīšanu.
1996.gada Irānas un Lībijas sankciju akts dod Savienotajām Valstīm tiesības noteikt sankcijas pret ārvalstu kompānijām, kas Irānas naftas vai dabas gāzes sektorā investē vairāk par 20 miljoniem dolāru. Tomēr ne Bils Klintons, ne Džordžs Bušs seniors šīs sankcijas netika piemērojuši.
Itālijas rūpniecības ministrs Antonio Marzano ir paziņojis, ka Itālijas lielākā enerģētikas kompānija ENI, kam ir akciju daļas gan Irānas naftas, gan gāzes sektorā, sniegs rakstiskas garantijas, ka tā nepārņems Azadeganas naftas atradnes.
Savukārt Nīderlandes valdība nav solījusi, ka "Royal Dutch/Shell" nepaplašinās savas investīcijas Irānā. Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija 1999.gadā parakstīja 800 miljonu dolāru (517,6 miljonu latu) vērtu vienošanos par divu naftas atradņu apguvi Irānā, kur pirmā nafta tika iegūta 2001.gada beigās.
Irāna, kuras naftas rezerves sasniedz 90 miljardus barelu, cer uz ārvalstu investīcijām līdz pieciem miljardiem dolāru gadā, lai palielinātu savus naftas ieguves apjomus. 1974.gadā Irāna ieguva sešus miljonus barelu dienā, taču pēc 1979.gada revolūcijas naftas ieguves apjoms samazinājās zem četriem miljoniem barelu dienā. Neskatoties uz ASV sankciju draudiem, Irākas naftas sektorā darbojas vai par to ir izrādījušas interesi vairāk nekā 90 ārvalstu kompānijas.