ASV diplomāts: ir saprotami, ka Ukraina nepilda Minskas vienošanos
Foto: AFP/Scanpix

Ir grūti prasīt ukraiņiem pildīt Minskas vienošanos, ja viņu karavīri tiek nogalināti katru dienu, intervijā portālam "Delfi" norāda ASV sankciju rīcībpolitikas koordinators Daniels Frīds, kurš ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas valdības pārstāvjiem.

Viņš paskaidro, ka Latvijā ieradies, lai ar valdības pārstāvjiem apspriestu ASV un Eiropas Savienības īstenotās sankcijas pret Krieviju, nevis tāpēc, ka būtu kādas bažas par Latvijas gatavību turpināt iesākto sankciju politiku. Viņš arī norāda, ka negrasās komentēt Latvijas ministru neoficiālās tikšanās ar Krievijas vicepremjeru. "Latvija ir lielās Krievijas kaimiņš un jums ir noteiktas ekonomikas attiecības. Nav manā ziņā komentēt Latvijas ministru organizētas tikšanās," sacīja Frīds.

Pēdējo reizi, kad biju Kijevā, man teica: "Dieva dēļ, kā jūs varat sagaidīt, ka mēs pieņemsim smagus lēmumus, ja vienlaikus Krievija nepilda savu Minskas vienošanās daļu." Un man jāsaka, tas ir arguments. Daniels Frīds

Tāpat sarunā viņš pauž pārliecību, ka ASV neatkāpsies no noteiktajām sankcijām pret Krieviju tik ilgi, kamēr vien nebūs izpildīti Minskas vienošanās punkti. Tostarp Frīds uzsver, ka, lai gan Minskas vienošanās vēl nav panākusi vēlamo rezultātu, to nevajadzētu pārskatīt vai uzskatīt par izgāzušos.

Nepārmest ukraiņiem

"Es domāju, ka sankcijām ir jāpaliek, turklāt vēl jāpalielina mūsu diplomātiskie centieni Minskas vienošanās izpildes atbalstam. Sankcijas netiek veidotas tikai sankciju noteikšanas dēļ, tās nav tikai tāpēc, lai sodītu vai parādītu, cik spēcīgi esam. Sankciju mērķis ir atbalstīt konkrētu rīcībpolitiku, un šajā gadījumā tas nozīmē vienošanās panākšanu Ukrainā, kas respektētu un atjaunotu valsts suverenitāti. Šīs vienošanās pamatā ir jābūt Minskas norunai," sacīja Frīds, kurš arī atzīst, ka šobrīd Minskas vienošanās rezultātus saukt par sekmīgiem nebūtu korekti.

"Jūs pieminējāt, ka abas puses ir pārkāpušas Minskas vienošanos. Ziniet, problēma ir tā, ka grūti prasīt ukraiņiem pildīt Minskas vienošanos, ja viņu karavīri tiek nogalināti katru dienu. Ir ļoti sarežģīti demokrātiski ievēlētiem Ukrainas deputātiem īstenot sarežģītas reformas laikā, kad viņu karavīrus nogalina."

Pēdējo reizi, kad biju Kijevā, man teica: "Dieva dēļ, kā jūs varat sagaidīt, ka mēs pieņemsim smagus lēmumus, ja vienlaikus Krievija nepilda savu Minskas vienošanās daļu." Un man jāsaka, tas ir arguments," sacīja Frīds.

Krievija sankcijas jūt

"Mēs vēlamies paturēt sankcijas spēkā un tādējādi atbalstīt diplomātisko pieeju. Mūsu viedoklis ir nemainīgs, ka sankcijām ir bijusi ietekme uz Krieviju. Tās rada Krievijai spiedienu un nodrošina, ka pašreizējā situācija nekļūst vēl sliktāka. Mums ir jāpieturas pie sankciju politikas, tās pašas sevi neīstenos. Mums tās ir jāuztur un jāīsteno. Mums ir jāparāda Krievijas kompānijām, ka uztveram sankciju īstenošanu nopietni. Tās ir jāīsteno, lai padarītu diplomātiju maksimāli efektīvu – cik vien tas ir iespējams."

Atbildot uz jautājumu par to, kādi ir līdzšinējās sankciju politikas rezultāti, Frīds pauž viedokli, ka bez tām Krievija Ukrainā būtu bijusi militāri agresīvāka.

"Atbildei ir divas daļas – pirmkārt, ja nebūtu Eiropas Savienības, ASV un G7 kopīgās sankcijas, domājams, Krievijas agresija būtu krietni lielāka. Tā militāra ziņā būtu aizgājusi daudz tālāk nekā šobrīd. Otrkārt, ja nebūtu sankciju, tad mums nebūtu arī Minskas vienošanās," sacīja Frīds.

"Jā, sankcijas nav pārliecinājušas Krieviju Minskas noteikumus ievērot, un būtu tikai godīgi, ja jūs teiktu, ka pagaidām Minskas vienošanās nav strādājusi. Es teiktu, ka tās ideja ir strādājusi daļēji. Man arī jāsaka, ka politikā ir jāprot būt pacietīgam. Ja mēs būtu nepacietīgi, mēs vispār neko nebūtu panākuši. Mums ir skaidri jāparāda, ka esam apņēmušies turpināt iesākto," viņš uzskata.

"ASV dažkārt tiek apvainotas kā īstermiņā domājošas, bet tā ne vienmēr ir tiesa. Tāpat mēs nekad neatzinām Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā, es esmu lepns par to. ASV ir spējīgas uz neiedomājami ilgu pacietību. Krimas gadījumā es varu apstiprināt, ka ASV nekad neatzīs Krimas aneksiju. Krievija Budapeštas deklarācijā atzina Krimu par Ukrainas sastāvdaļu. Labi to atceros, biju tur klāt 1994. gadā kopā ar prezidentu Klintonu. Mēs šajā gadījumā plānojam būt pacietīgi," rezumēja Frīds.

Kā portālam "Delfi" apstiprināja Ārlietu ministrijā, vizīti organizē ASV vēstniecība Latvijā. Vizītes laikā Frīdam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru Māri Riekstiņu.

Vēstīts, ka 2015. gada februārī noslēgtā Minskas vienošanās aicina pasludināt pamieru, vienlaikus īstenojot dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai. Minskas procesā vidutājs bija Francijas un Vācijas līderi, bet vienošanās parakstīšanā piedalījās Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Ukrainas austrumos jau vairāk nekā divus gadus notiek karš starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem, kuri ieņēmuši daļu no Luhanskas un Doņeckas apgabaliem.

Lai gan nu jau mēnešiem formāli spēkā ir pamiers un frontes līnija nemainās, ik dienas pienāk ziņas par apšaudēm un bojāgājušajiem.

Kopš kara sākuma 2014. gadā, saskaņā ar Ukrainas prokuratūras datiem, gājuši bojā vismaz 2880 Ukrainas karavīru. No tiem aptuveni 1300 nāves gadījumi nav tieši saistīti ar karadarbību.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Krievija Lasāmgabali Ukraina
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form