"Ja notiks [satelīta palaišana], tas acīmredzmi radīs spriedzi un tas padarīs jebkāda veida vienošanās par pārtikas palīdzību īstenošanu visai sarežģītu," sacīja ASV Valsts departamenta preses sekretāre Viktorija Nulenda.
"Ir ļoti grūti iedomāties, kā mēs varētu virzīties uz priekšu ar režīmu, kura vārdam mēs nevaram ticēt un kurš kliedzoši pārkāpis starptautiskās" saistības, piebilda Nulenda.
Atteikties no nodoma palaist satelītu Ziemeļkoreju piektdien aicināja arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns.
Jau ziņots, ka Ziemeļkoreja 29.februārī paziņoja, ka tā ir piekritusi iesaldēt kodolizmēģinājumus, raķešu izmēģinājumus un urāna bagātināšanas programmu apmaiņā pret ASV pārtikas palīdzību. Vašingtona apsolījusi pārtikas palīdzību 240 000 tonnu apmērā, kā arī varētu sniegt vēl papildu pārtikas palīdzību.Moratorija attiecībā uz urāna bagātināšanas programmu ievērošanas uzraudzību īstenos ANO Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA).
Totalitārā režīma pārvaldītajā Ziemeļkorejā ir pārtikas deficīts.
Ziemeļkoreja veica pirmo kodolizmēģinājumu 2006.gadā.
Ziemeļkoreja piektdien paziņoja, ka plāno aprīlī palaist raķeti, kas ievirzītu orbītā Zemes novērošanas satelītu, lai gan ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejas starpkontinentālo ballistisko raķešu startus.
Palaist raķeti paredzēts laikā no 12. līdz 16.aprīlim, lai atzīmētu mirušā valsts dibinātāja Kima Ilsunga (Irsena) 100 gadu jubileju 15.aprīlī, vēstīja Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA).