Pēc provizoriskām ziņām, ASV reģistrēts jau trešais saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri, otrdien ziņo telekanāls CNN. Acīmredzot ar Sibīrijas mēri saslimusī persona dzīvo Virdžīnijas štatā. Izmeklēšanas rezultāti gan vēl nav oficiāli apstiprināti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pagājušajā nedēļā mediju kompānijas "American Media Inc." fotoredaktors Roberts Stīvenss nomira no Sibīrijas mēra. Otrs saslimušais ir 73 gadus vecais Ernesto Blanko, kurš strādā kompānijas pasta nodaļā. Viņš sūdzējies par gripai līdzīgiem simptomiem un ticis ārstēts ar antibiotikām. Paredzams, ka viņš izdzīvos.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) izmeklē divus atklātos saslimšanas gadījumus ar Sibīrijas.

Amatpersonas neizslēdz, ka noticis terora akts. Eksperti brīdina, ka Sibīrijas mēris ir gandrīz perfekts bioloģiskais ierocis, jo tas ir nāvējošs, bet tā simptomi parādās tikai tad, kad slimnieks vairs nav glābjams.

Žurnāls "Newsweek" savā interneta lapā raksta, ka FIB izmeklētāji pārbauda kādu mīlestības vēstuli amerikāņu dziedātājai un aktrisei Dženiferai Lopesai. Vēstule tika nogādāta "American Media Inc.", un uz tās bijusi "ziepjaina pulverveida viela". Kompānijas darbinieki informējuši, ka vēstuli rokās turējis gan vīrietis, kurš nomira no Sibīrijas mēra, gan otrs, kurš inficējies.

Vairāk nekā 400 "American Media Inc." darbinieku jau izgājuši medicīniskās pārbaudes un viņiem nozīmēts 15 dienu antibiotiku kurss.

Eksperti pirmdien norādīja, ka viņi nevar iedomāties dabisku izskaidrojumu, kā vīrieši, kas strādā vienā laikrakstā, varēja inficēties ar Sibīrijas mēra sporām, kas nogalina 89 procentus pacientu, ja tie netiek ārstēti.

Sibīrijas mēris ir nāvējoša bakterioloģiska slimība, kas izplatās ar sporām, galvenokārt skarot aitas, liellopus, zirgus, kazas un cūkas, un tiek uzskatīts par ticamāko bioloģisko ieroču sastāvdaļu, jo ar to var inficēties relatīvi viegli. Sibīrijas mēra baktēriju "ieelpošana" parasti ir nāvējoša, un parasti šīs slimības upuri ir cilvēki, kas apstrādā dzīvnieku vilnu.

Visizplatītākā Sibīrijas mēra forma ir ādas infekcija, kas vairumā gadījumu nav nāvējoša. Taču baktērija, kas izraisa Sibīrijas mēri, var radīt sporas, kas ir viens no veidiem, kā mazi organismi var izdzīvot skarbos apstākļos. Sporas var izdzīvot apraktas, sausumā vai izsmidzinātas apkārtnē, un aktivizēties, nokļūstot siltā un mitrā vidē, kā, piemēram, cilvēka degunā.

Šīs sporas var viegli izsmidzināt no lauksaimniecības sējumu apsmidzināšanas lidmašīnām vai arī ar mājās taisītu aerosolu, līdz ar to tās ērti izmantojamas bioloģiskos uzbrukumos.

"Pašlaik tiek uzskatīts, ka vismaz 17 valstīs ir spēcīgas bioloģisko ieroču programmas," teiks Amerikas medicīnas asociācijas (AMA) paziņojumā par Sibīrijas mēri. "Irāka ir atzinusi, ka tā ražo ieroču vajadzībām Sibīrijas mēri."

Par uzbrukumu nekas nebūtu zināms, līdz cilvēki sāktu saslimt. "Sibīrijas mēra aerosols pēc tā izsmidzināšanas būtu bez smaržas un neredzams un spētu ceļot daudzus kilometrus, līdz tas izplatītos," norādīja AMA, piebilstot, ka inficētos arī tie cilvēki, kas uzturējušies telpās.

Vienā negadījumā 1979.gadā toreizējās Padomju Savienības militārajā laboratorijā Sverdlovskā atklājās, cik nāvējošas var būt Sibīrijas mēra sporas. Toreiz saslima vismaz 79 cilvēki, un 68 no viņiem nomira.

"Sverdlovskā cilvēki saslima divas līdz 43 dienas pēc sporu ieelpošanas," ziņoja AMA. Pērtiķos dzīvas sporas atrastas limfu mezglos pat 100 dienas pēc sporu ieelpošanas.

Pasaules Veselības aizsardzības organizācijas ekspertu komisija 1970.gadā aprēķināja, ka, ja kāds virs lielas pilsētas izsmidzinātu 50 kilogramus Sibīrijas mēra sporu, saslimtu 250 000 cilvēki un 100 000 nomirtu, ja netiktu savlaicīgi ārstēti.

Infekcija sākas ar vienkāršai gripai līdzīgiem simptomiem. "Kaut arī Sibīrijas mēris sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem, tas strauji progresē smagākās slimībās, ieskaitot pneimoniju un meningītu," teikts ASV Slimību kontroles un profilakses (CDC) centru paziņojumā.

Laikā, kad simptomi parādās, pacientam ārstēšana var nākt jau par vēlu, un viņš, visticamāk, nomirst. Taču, ja veselības aizsardzības amatpersonas atklāj, ka kāds ieelpojis sporas, antibiotikas var viņu glābt.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form