Toreizējam FIB direktoram Viljamam Vebsteram adresētajā vēstulē Kāstlberijs centās pierādīt savu derīgumu slepenā dienesta operācijām, atgādinot savus nopelnus elektroniskās noklausīšanās jomā un norādot uz fotoattēlu, kurā viņš nofotografēts "tunelī zem PSRS konsulāta Sanfrancisko pilsētā". Šī vēstule tika pievienota tiesas prāvas dokumentiem, pēc tam tika publicēta presē un nonāca Padomju Savienības ģenerālkonsulāta drošības dienesta uzmanības lokā.
Līdz ar to ļoti dārgā FIB operācija izgāzās, jo, kā stāstīja tuvumā dzīvojošie amerikāņi, "padomju strādnieki, meklējot spiegus, tūdaļ sākuši ap konsulātu rakt piecus metrus dziļu tranšeju".
Tunelis, kas tika ierīkots septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, ietilpa sarežģītā operācijā, kuras mērķis bija noklausīties sarunas PSRS vēstniecības kompleksā. Astoņdesmitajos gados, kad tuneļa operācija ritēja pilnā sparā, starp ASV un Padomju Savienību izraisījās asi strīdi sakarā ar abu valstu attiecīgajām vēstniecībām Maskavā un Vašingtonā, turklāt ASV apsūdzēja Maskavu spiegošanā abās pilsētās.