ASV iztērējusi desmitiem miljonus ASV dolāru par speciālu aprīkojumu robežkontroles punktiem Afganistānā, taču iekārtas lielākoties stāv neizmantotas, secināts ASV Kongresa pasūtītā ziņojumā.

2006. gadā ASV armija iegādājas 12,1 miljonu vērtu kontroles aprīkojumu pieciem Afganistānas robežkontroles punktiem, lai palīdzētu apkarot narkotiku apriti un uzlabotu vietējās valdības spējas iekasēt muitas nodevas.

Ar iekārtu uzturēšanas un personāla apmācīšanas izmaksām kopējās ASV investīcijas šajā projektā līdz šim ir sasniegušas aptuveni 62,6 miljonus dolāru.

Taču par spīti labajiem nodomiem četros no pieciem robežkontroles punktiem šis ekipējums stāv neizmantots, un trijos no šiem punktiem iekārtas nav darbinātas vismaz divus gadus, secināts ASV militārās aģentūras Afganistānas atjaunošanas jautājumos (SIGAR) ziņojumā, kas sagatavots pēc Kongresa pasūtījuma.

Narkotiku tirdzniecība ir viens no galvenajiem džihādistu grupējuma "Taliban" ienākumu avotiem. ASV nesen sāka pastiprināti bombardēt Afganistānas opija ražotnes. No magonēm iegūtās narkotiskās vielas ieguves apjomi 2017. gadā Afganistānā ir piedzīvojuši 87% pieaugumu.

Saražoto opiātu vērtība Afganistānā teju dubultojās no 1,56 miljardiem dolāru 2015. gadā līdz 3,02 miljardiem 2016. gadā. ASV pretnarkotiku pasākumos Afganistānā ir "sadedzinājušas" vismaz 8,6 miljardus dolāru, lēš SIGAR.

ASV iegādātās robežpunktu iekārtas paredzētas transporta un kravas konteineru skenēšanai, lai atklātu narkotikas, sprāgstvielas un kontrabandu. 36,6 miljonus dolāru izmaksājusi afgāņu amatpersonu apmācība darbam ar aprīkojumu – pavisam notikušas vairāk nekā 7000 apmācību sesijas, ko vadīja Pentagona finansētā Robežu pārvaldības darba grupa (BMTF).

Savukārt iekārtu ražotājam par skeneru uzturēšanu no 2007. līdz 2014. gadam samaksāti no 10,8 līdz 14,4 miljoniem dolāru, lēš ziņojuma autori.

2014. gadā, BMTF pārtraucot darbu Afganistānā, iekārtas tika oficiāli nodotas vietējās valdības rīcībā. Pēc tam vairumā gadījumu aprīkojums drīz vien vairs nav izmantots un nav apkopts.

Vienīgā vieta, kur izmeklētāji pārliecinājās, ka iekārtas darbojas un kalpo tām paredzētajam mērķim, ir Kabulas lidosta.

Kopš ASV vairs nav savas klātbūtnes uz Afganistānas robežām, rūpēties par aprīkojumu, apkarot narkotiku kontrabandu un iekasēt nodevas ir afgāņu valdības atbildība, norādīts ziņojumā.

"Diemžēl šobrīd izskatās, ka Afganistānas valdība nespēj vai nevēlas uzturēt šīs investīcijas," secina SIGAR.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!