Rezvojs reportieriem pastāstīja, ka 10.jūlijā radara ekrānā ieraudzījis netālu braucošu kuģi un sazinājies ar to pa radio, paziņojot, ka dodas uz Franciju, un lūdzot medikamentus pret aknu slimības izraisītām sāpēm. Viņš saņēma atbildi "Kāpēc mums jāpalīdz frančiem, ja viņi mūs nemīl", un drīz pie viņa laivas piebrauca fregate.
Amerikāņi rūpīgi apskatīja Rezvoja laivu, izpētot arī korpusu zem ūdens, lika iekāpt fregatē un viņu pārmeklēja, konfiscējot nazi un signālraķetes kā bīstamus priekšmetus. Pēc tam Rezvojs nevarēja turpināt ceļu ar savu laivu, jo tā bija sabojāta neveiksmīgā mēģinājumā to uzcelt uz fregates klāja. Laiva tika pamesta okeānā, bet airētāju 11.jūlijā nogādāja uz policijas iecirkni Masačūsetsas štata Seilemas pilsētā.
Deviņus metrus garā un 100 tūkstošus ASV dolāru (57 tūkstošu latu) vērtā laiva, kuras iegādi bija sponsorējuši vairāki Ukrainas uzņēmumi, bija aprīkota ar pretapgāšanās ierīcēm, globālās pozicionēšanas sistēmu un saules enerģijas paneļiem. Okeānā atstāto laivu būs grūti atrast, jo uz tās vairs nav tā sauktās "bākas" - iekārtas, kura reizi 90 sekundēs sūtīja signālu, pēc kura bija iespējams noteikt laivas kursu.
Rezvojs sacīja, ka izprot ASV kara jūrnieku rīcību. "Viņi mēģināja man palīdzēt, bet Karaflotes darbs ir aizsargāt piekrasti. Ko var zināt par šādu laivu? Varbūt tā var eksplodēt? Viņi mēģināja visu pārbaudīt. Viņi pārbaudīja, vai man bija sprāgstvielas vai kādi ieroči," stāstīja airētājs pie Ukrainas ģenerālkonsulāta Ņujorkā. "Viņi paņēma no manas laivas manu nazi un dažas signālraķetes - visu, ko uzskatīja par bīstamu," viņš piebilda.
Viņš atzina, ka ir zaudējis laivu, uz tās esošo aprīkojumu un laiku, tomēr vēlreiz mēģinās īstenot šo braucienu - varbūt jau nākamgad.
Rezvojs 2001.gadā vienatnē šķērsoja Atlantijas okeānu austrumu - rietumu virzienā, veicot attālumu no Kanāriju salām līdz Barbadosai 67 dienās 6 stundās 35 minūtēs. Šogad viņš mēģināja to izdarīt pretējā virzienā, kas ir sarežģītāks un riskantāks pasākums.