ASV kodolvienošanās ar Ziemeļkoreju izgāzās – Irānas darījums ir vēl sliktāks, brīdina princis Bandars
Foto: AFP/Scanpix

Bijušais Saūda Arābijas vēstnieks ASV princis Bandars bin Sultāns velk paralēles starp nesen panākto lielvalstu kodolvienošanos ar Irānu un neveiksmīgo Vašingtonas vienošanos ar Phenjanu, brīdinot, ka Teherānas gadījumā sekas var būt daudz smagākas.

Savu viedokli princis Bandars, kurš no 1981. līdz 2005. gadam bija Rijādas vēstnieks Vašingtonā, bet no 2012. līdz 2014. gadam vadīja Saūda Arābijas izlūkdienestus, publicējis Londonā bāzētā arābu valodas vietnē "Elaph", raksta "The Washington Post".

Runājot par neveiksmīgo kodolvienošanos ar Ziemeļkoreju, ko ASV un Phenjana noslēdza 1994. gadā, Bandars norāda, ka prezidents Bils Klintons darījumu slēdza ar labākajiem nodomiem un labāko pieejamo informāciju.

Taču "izrādījās, ka stratēģiskā ārpolitikas analīze bija kļūdaina un izlūkošana cieta lielu neveiksmi". Ja Klintons zinātu pilnu ainu, "esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš nepieņemtu lēmumu", skaidro Bandars.

Saūda Arābijas karaliskās ģimenes pārstāvis tad salīdzina to ar esošo situāciju, kur "stratēģiskā ārpolitikas analīze, nacionālā izlūkošanas informācija un ASV sabiedrotie reģionā visi prognozē ne vien tādu pašu iznākumu kā Ziemeļkorejas kodolvienošanās gadījumā, bet sliktāku – ar miljardiem dolāru, kas Irānai būs pieejami".

Obama ir gana gudrs, lai to saprastu, bet viņš "ideoloģiski vēlas pieņemt netiešus zaudējumus, jo uzskata, ka viņam ir taisnība," turpina kādreizējais diplomāts.

Ziemeļkoreja un ASV parakstīja vienošanos 1994. gadā, kad Phenjana paziņoja par nodomu izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma. Ar Vašingtonu noslēgtais darījums paredzēja, ka Phenjana iesaldē savu kodolieroču programmu apmaiņā pret palīdzību.

Nākamā ASV administrācija prezidenta Džordža Buša vadībā ieņēma daudz agresīvāku nostāju un 2002. gadā apsūdzēja Ziemeļkoreju, ka tā mēģina slepeni bagātināt urānu.

Atbildot uz to, Ziemeļkoreja atsāka savu kodolprogrammu un 2003. gadā izstājās no Kodolieroču neizplatīšanas līguma. Turpmākie centieni panākt vienošanos ar Phenjanu ir izgāzušies. 2006. gadā Ziemeļkoreja veicas pirmo kodolbumbas izmēģinājumu, bet tagad valsts rīcībā, domājams, ir 10 līdz 16 atombumbu.

Bandars nebūt nav pirmais, kurš salīdzina 1994. gada situāciju ar pašreiz notiekošo, piebilst "The Washington Post".

Tiesa, viedokļi arī atšķiras. Analītiķis Glens Keslers uzskata, ka, lai arī kodolvienošanās ar Phenjanu izgāzās, tā tomēr bija apturējusi Ziemeļkorejas kodolambīcijas.

Tāpat eksperti norāda, ka Ziemeļkorejas un Irānas gadījumā ir daudz atšķirību. Tiek uzsvērts, ka Irānai ir daudz lielāka motivācija turēties pie vienošanās, nekā tas jebkad bijis Ziemeļkorejai.

Vēstīts, ka 14. jūnija tika panākta ilgi gaidītā sešu lielvalstu vienošanās ar Irānu, kas apmaiņā pret Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu (ar mērķi nepieļaut kodolieroču radīšanu) paredz mīkstināt pret Irānu vērstās starptautiskās sankcijas, kas nozīmētu miljardiem dolāru nonākšanu Teherānas rīcībā.

Pret vienošanos asi iestājas Izraēla, kuras premjers Benjamins Netanjahu to nodēvēja par "vēsturisku kļūdu". Bažas pauž arī Tuvo Austrumu sunnītu valstis – Irānas tradicionālie konkurenti par ietekmi reģionā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Irāna Irānas kodolprogramma Lasāmgabali Saūda Arābija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form