Foto: AFP/Scanpix

NATO dalībvalstis bažījas, ka nepieredzētie daudzmiljardu darījumi, Francijai, Vācijai un Itālijai pārdodot bruņojumu Krievijai, var destabilizēt drošības situāciju, teikts ASV Kongresa ziņojumā, kas publicēts ceturtdien, desmit dienas pirms gaidāmā NATO samita.

Ziņojumā, kuru sagatavojis Kongresa pētniecības dienests (CRS), kā piemērs minēta četru Francijas "Mistral" tipa desantkuģu pārdošana Krievijai, kuru CRS raksturo kā pirmo gadījumu, kad kāda NATO valsts Maskavai pārdod "nozīmīgu uzbrukuma militāro aprīkojumu".

Darījums, kuru ievadīja 2011.gadā Krievijas un Francijas parakstītais līgums, "atklāja spriedzi alianses iekšienē," kuru rada jautājums par NATO attiecībām ar Krieviju.

Tas izsauca īpaši lielu satraukumu Baltijas valstīs, rēķinoties ar iespējamību, ka "Mistral" kuģi varētu tikt bāzēti Baltijas jūrā, norāda ziņojuma autori.

Savukārt ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija iebildusi pret darījumu, jo tas "varēja dot nepareizu signālu gan Krievijai, gan dažiem Austrum un Centrāleiropas sabiedrotajiem".

Taču Vašingtona neesot īpaši skaļi pret to iebildusi, jo prioritāte piederējusi attiecību uzlabošanai ar Maskavu, atzīst ziņojuma autori.

Obamas administrācija, kas 2009.gadā pieteica tā dēvēto ASV un Krievijas attiecību "restartēšanu", rosināja šo politiku paplašināt arī uz NATO attiecībām ar Maskavu, teikts ziņojumā.

CRS 31 lapaspusi garo ziņojumu sagatavojis, pamatojoties uz senatora Ričarda Lugara pieprasījumu.

Lugars, kurš pārstāv republikāņus, norādīja, ka Krievijai pārdotie ieroči var tikt izmantoti pret ASV sabiedrotajiem un ka kādu dienu ieroči nonāks arī Ķīnas rokās.

Arī Vācijas aizsardzības lieluzņēmums "Rheinmetall" pagājušā gada novembrī parakstīja ar Krievijas Aizsardzības ministriju līgumu par armijas apmācības centra būvniecību Volgas reģionā, kas izmaksās 131 miljonu ASV dolāru.

Pats "Rheinmetall" iecerēto objektu raksturo kā "vismodernāko šāda veida sistēmu pasaulē", norāda CRS ziņojuma autori.

Savukārt Itālija vienojusies ar Maskavu par "Fiat" filiāles ražoto daudzfunkcionālo vieglo bruņoto automobiļu piegādi.

Neskatoties uz dažu NATO dalībvalstu satraukumu par iespējamo drošības situācijas destabilizāciju reģionā, analītiķi un diplomāti apgalvo, ka ieroču pārdošanas radījumi neradot nopietnus draudus no Krievijas puses.

"Francijas, Vācijas un Itālijas amatpersonas uzsver, ka neseno bruņojuma pārdošanu Krievijai jāuzskata par loģisku soli plašāka politiska mērķa sasniegšanai, kas ir stratēģiskā sadarbība ar Krieviju," teikts ziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!