ASV Kongress ceturtdien spēra vēsturisku soli, pieņemot rezolūciju par armēņu genocīda oficiālu atzīšanu.
Rezolūciju jau oktobrī pieņēma Pārstāvju palāta, bet ceturtdien to apstiprināja Senāts.
Rezolūcijā teikts, ka ASV politika ir "pieminēt armēņu genocīdu oficiālas atzīšanas un piemiņas ceļā".
Tāpat ASV politika ir "noraidīt centienus (..) sasaistīt Savienoto Valstu valdību ar armēņu genocīda vai jebkāda cita genocīda noliegšanu", teikts rezolūcijā.
Armēnija un armēņu diasporas pārstāvji uzstāj, ka Osmaņu impērijas īstenotajā mērķtiecīgajā armēņu iznīdēšanas kampaņā Anatolijā, kas mūsdienās ir Turcijas austrumi, no 1915. līdz 1917. gadam tika nogalināti 1,5 miljoni viņu priekšteču.
Turcijas uzskats ir krasi atšķirīgs – tā apgalvo, ka simtiem tūkstošu turku un armēņu gāja bojā Osmaņu impērijas un Krievijas impērijas cīņā par kontroli Anatolijas austrumos Pirmā pasaules kara laikā.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu.
Armēņu slaktiņu par genocīdu līdz šim ir atzinušas apmēram 30 valstis. Turcija stingri noraida savai priekštecei Osmaņu impērijai izteikto apsūdzību genocīdā.
ASV prezidents Donalds Tramps 2017. gadā drīz pēc savas inaugurācijas kritizēja minētos armēņu slaktiņus kā "vienu no 20. gadsimta briesmīgākajām masu zvērībām". Pielāgojoties ilggadīgai ASV praksei, viņš tomēr nelietoja vārdu "genocīds".
Iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama pirms savas ievēlēšanas 2008. gadā bija solījis atzīt armēņu genocīdu, tomēr abu savas prezidentūras termiņu laikā to neizdarīja.
Atbilstoši dažādām aplēsēm ASV mīt no 500 000 līdz 1,5 miljoniem armēņu izcelsmes amerikāņu.
