ASV mudina Eiropas sabiedrotos panākt, lai kaujas gatavībā būtu vairāk sauszemes bataljonu, lidmašīnu un kuģu, pavēstīja amatpersonas, šādi izsakoties par jaunākajiem soļiem Krievijas savaldīšanas stratēģijā.
ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss centīsies panākt plašu atbalstu šim plānam ceturtdien Briselē alianses aizsardzības ministru sanāksmē, radot pamatu tam, ka NATO līderi to atbalsta samitā jūlijā, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecināja četras ASV un NATO amatpersonas.
Ar nosaukumu "30-30-30-30" pazīstamajā plānā paredzēts, ka NATO 30 dienu laikā pēc trauksmes izsludināšanas būtu jābūt gataviem izvēršanai 30 sauszemes bataljoniem, 30 gaisa spēku iznīcinātāju eskadriļām un 30 kuģiem. Tajā nav minēts konkrēts karavīru skaits vai termiņš stratēģijas ieviešanai. NATO valstīs karavīru skaits bataljonos ir no 600 līdz 1000.
"Mums ir ienaidnieks (Krievija), kas, veicot sauszemes uzbrukumu, var ātri ieiet Baltijas valstīs un Polijā," sacīja NATO diplomāts, kas ticis informēts par ASV plāniem. "Mēs nevaram atļauties tādu greznību, kā tērēt mobilizācijai vairākus mēnešus." ASV amatpersona sacīja, ka iniciatīvas mērķis pamatā ir stāties pretī Krievijai un tas atbilst Pentagona 2018.gada nacionālās aizsardzības stratēģijai, kurā Maskava apsūdzēta centienos "graut NATO".
Krievija noliedz, ka tai būtu šādi mērķi, un apgalvo, ka NATO rada drošības draudus Austrumeiropā. "Šī ideja, pat ja tā īstenosies, un es ceru, ka tas nenotiks, tikai palielinās spriedzi Eiropas daļā, kas kļūst arvien sensitīvāka," vaicāts par šo priekšlikumu, žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs.
