Nesen aizvadītajās sanāksmēs Pentagonā ASV amatpersonas sacīja Kijivas pārstāvjiem, ka Vašingtonai nav pietiekami daudz rezerves Armijas taktisko raķešu sistēmu (ATACMS), atsaucoties uz personām, kuras ir informētas par šīm sarunām, raksta "Politico".
ATACMS nosūtīšana uz Ukrainu samazinātu Amerikas krājumus un kaitētu ASV armijas gatavībai nākotnes cīņām, sacīja iepriekš minētās personas.
Šīs, kā arī ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas paustās bažas, ka Ukraina izmantotu šīs raķetes, lai uzbruktu mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, ir iemesls, kāpēc Savienotās Valstis tuvākajā laikā Kijivai neplāno piegādāt šos ieročus.
Viens no iemesliem, kāpēc Vašingtona vilcinās nosūtīt ATACMS Ukrainai, ir vēlme saglabāt noteiktu munīcijas līmeni ASV krājumos, sacīja viena amerikāņu amatpersona, kura tāpat kā citi vēlējās palikt anonīma, lai apspriestu šādus tematus.
"Mēs vienmēr ņemam vērā savu gatavību un savus krājumus, vienlaikus nodrošinot Ukrainai to, kas tai nepieciešams kaujas laukā," sacīja augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona. "Ir citi veidi, kā nodrošināt Ukrainai nepieciešamās spējas," tā piebilda.
Lora Kūpere, Pentagona augstākā politikas amatpersona Krievijas, Ukrainas un Eirāzijas jautājumos, nesenā intervijā sacīja, ka "ar katru mūsu piedāvāto bruņojumu, neatkarīgi no tā, vai jūs runājat par HIMARS vai jūs runājat par noteiktu veidu raķetēm vai munīciju, mēs vienmēr skatāmies uz mūsu krājumu pieejamību, mēs skatāmies uz ražošanas apsvērumiem (..) un mēs attiecīgi pieņemam lēmumus".
Uzņēmums "Lockheed Martin" pēdējo divu desmitgažu laikā ir saražojis aptuveni 4000 ATACMS dažādās konfigurācijās. Dažas no šīm raķetēm ir pārdotas sabiedrotajām valstīm. Apmēram 600 šādu raķešu Savienoto Valstu spēki izšāva Persijas līča kara un Irākas kara laikā.
Viens no risinājumiem, ko apsver Kijiva, ir lūgt Vašingtonas atļauju iegādāties ATACMS no kādas sabiedrotās valsts, kurai ir šādas raķetes, izmantojot militāro finansējumu no ASV, sacīja kāda diskusijas pārzinoša persona. ATACMS raķetes ir Dienvidkorejai, Polijai, Rumānijai, Grieķijai, Turcijai, Katarai un Bahreinai.
Medijs norāda, ka Baidena administrāciju joprojām uztrauc arī tas, ka šāda bruņojuma piegādāšana varētu tikt uzskatīta kā pārāk agresīvs solis. Vienlaikus līdzīgi argumenti ir izskanējuši arī cita bruņojuma, piemēram, tanku kontekstā, taču eventuāli Ukrainas sabiedrotās lēma par šīs tehnikas piegādāšanu Kijivai. Ukraina joprojām vēlas iegūt modernus ieročus un ATACMS nereti ir tās prasību saraksta augšgalā.
