Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pastiprinājusi centienus apturēt Irānas spēju ražot un piegādāt Krievijai bezpilota lidaparātus izmantošanai Ukrainā. Šie mēģinājumi iekļaujas ASV gadiem ilgajā programmā apturēt Teherānas piekļuvi kodoltehnoloģijām, vēsta laikraksts "The New York Times".

Intervijās ASV, Eiropā un Tuvajos Austrumos virkne izlūkošanas, militārās un nacionālās drošības amatpersonu aprakstījušas paplašinātu ASV programmu, kuras mērķis ir ierobežot Irānas spējas ražot dronus, apgrūtināt Maskavas bezpilota "kamikadzes" dronu palaišanu un, ja tas neizdodas – nodrošināt ukraiņiem pretgaisa aizsardzību, kas nepieciešama, lai pasargātu teritoriju no okupantu veiktajiem triecieniem.

Pēdējo nedēļu laikā ASV centienu apjoms ir palielinājies un kļuvis skaidrāks. Administrācija ir paātrinājusi savu rīcību, lai atņemtu Irānai Rietumos ražotos komponentus, kas nepieciešami Krievijai pārdodamo dronu ražošanai. Portāls "Delfi" iepriekš jau ziņoja, ka, izpētot pārtverto dronu atlūzas Ukrainas teritorijā, noskaidrojās, ka tie ir veidoti, izmantojot Amerikā ražotas tehnoloģijas.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Šobrīd ASV palīdz Ukrainas bruņotajiem spēkiem mērķēt uz vietām, kur droni tiek gatavoti palaišanai, kas ir grūts uzdevums, jo krievi pārvieto palaišanas vietas. Tās tiek ierīkotas gan futbola laukumos, gan stāvvietās un citās tam piemērotās vietās. Papildus tam, amerikāņi ukraiņiem sniedz jaunās tehnoloģijās, kas radītas, lai laicīgi brīdinātu par dronu tuvošanos, lai uzlabotu Ukrainas izredzes tos notriekt.

Taču visas ASV plānotās pieejas saskaras ar šķēršļiem. Vēlme Irānai liegt piekļuvi kritiskajām detaļām droniem jau tagad izrādās tikpat grūts kā gadu desmitiem ilgstošie mēģinājumi atņemt Teherānai sastāvdaļas, kas nepieciešamas, lai uzbūvētu smalkās centrifūgas, kuras tā izmanto, lai bagātinātu urānu, vēsta "The New York Times".

Patiesībā viena no Irānas kompānijām, kuru Lielbritānija, Francija un Vācija nosaukušas par galveno ražotāju vienam no diviem dronu veidiem, ko pērk Maskava, jau gadiem ir parādījusies Apvienoto Nāciju Organizācijas kodolprogrammu un raķešu programmu piegādātāju sarakstos. Kompānija, kas pieder Irānas militārpersonām, paplašinājusi savu dronu līniju, neskatoties uz sankciju ietekmi.

Baidena administrācijas vēlme tikt galā ar Irānas piegādātajiem droniem nāk nozīmīgā kara brīdī, kad amatpersonas Vašingtonā un Londonā brīdina, ka Irāna, iespējams, gatavojas nodrošināt Krieviju ar raķetēm, palīdzot mazināt Maskavas akūto trūkumu.

Cenšoties apturēt dronu uzbrukumus, Baidena advokāti iesaista arī sabiedroto ar ilgu Irānas kodolprogrammas graušanas vēsturi - Izraēlu.

Slēgtā videosanāksmē aizvadītajā ceturtdienā ar Izraēlas augstākajām nacionālās drošības, militārās un izlūkošanas amatpersonām nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans "pārrunāja Irānas pieaugošās militārās attiecības ar Krieviju, tostarp ieroču nodošanu, kurus Kremlis izmanto pret Ukrainu, vēršoties pret tās civilo infrastruktūru, un Krievijas sniegto militāro tehnoloģiju Irānai apmaiņā pret to," paziņojumā vēstīja Baltais nams. Tajā netika sniegtas sīkākas ziņas par to, kā abas valstis nolēma risināt šo jautājumu, norāda laikraksts.

Taču tas, ka Vašingtona izvēlējās izcelt diskusiju, ceturkšņa sanāksmē, kas parasti bija vērsta uz Irānas kodolspēju izjaukšanu, bija zīmīgi. Izraēlai un ASV ir sena sadarbības vēsture, risinot Teherānas radītos tehnoloģiskos draudus.

Kopā valstis izstrādāja vienu no pasaulē slavenākajiem kiberuzbrukumiem, izmantojot datortārpu, kas vēlāk tika dēvēts par "Stuxnet", lai uzbruktu Irānas kodol centrifūgas mērķiem. Kopš tā laika Izraēla ir maz slēpusi savus mēģinājumus sabotēt Irānas urāna bagātināšanas centrus.

Lai gan ASV uzmanība jau ilgāku laika posmu ir vērsta uz Irānas dronu ražošanu, pēc iebrukuma Ukrainā tika uzsvērts, ka Teherāna zina, kā masveidā ražot lidaparātus, tostarp sevišķs uztraukums radās brīdī, kad tika uzsāktas diskusijas par Irānas rūpnīcas atvēršanu Krievijā.

Irānas piegādes līdz šim pienākušas epizodiski, jo sadarbībā ar Krieviju droni tika modernizēti, lai tie darbotos ukraiņu ziemas aukstumā. Tāpat, Irāna ir saskārusies ar piegādes ķēdes jautājumiem, problēmu, kuru ASV cenšas saasināt.

Tomēr, neraugoties uz gadiem ilgām sankcijām pret Irānas aizsardzības nozari, tās droni joprojām tiek būvēti lielā mērā ar ASV un citu rietumvalstu dedaļām. Kad no notriektajiem droniem sāka parādīties fotogrāfijas ar shēmu platēm, kas acīmredzami bija ar amerikāņu ražotajiem čipiem, Baltais nams sazinājās ar uzņēmumiem, kuru ražojumi tika atklāti. Gandrīz visiem bija vienāda reakcija: tās ir neierobežotas, "divējāda lietojuma" preces, kuru apgrozību ir gandrīz neiespējami apturēt.

Septembrī Vašingtona pastiprināja sankcijas, konkrēti nosaucot uzņēmumus, kas saistīti ar lidaparātu ražošanu Krievijai. Novembrī Valsts kases departaments sankcionēja divus Apvienotajos Arābu Emirātos bāzētus uzņēmumus.

Ārlingtonas pētniecības institūta Krievijas studiju direktors Maikls Kofmans sacīja, ka sankcijas diez vai ir tūlītējs risinājums. "Eksporta kontrolēm būs ietekme, taču jābūt reālistiskiem attiecībā uz termiņiem, pēc kādiem tās strādās," sacīja Kofmans, citē "The New York Times".

Irānas droni, šķiet, lido Krievijas spēku kravas lidmašīnās, parasti pa maršrutiem, kas atstāj maz iespēju tos pārtvert.

Amerikāņu un britu valdības amatpersonas norādīja, ka līdz nedaudz vairāk kā pirms mēneša, droni lielā mērā bija bāzēti Krimā. Tad tie pazuda uz vairākām dienām, atkal parādoties Krievijas okupētajos apgabalos. Šīs kustības izsekojušas amerikāņu un ukraiņu amatpersonas, taču droni ir ļoti mobili, uz kravas automašīnām ir uzstādītas palaišanas sistēmas, un krievi zina, ka tie tiek medīti, tāpēc pārvieto tos uz drošākām vietām, kas padara izsekošanu un trāpīšanu pa tiem, par grūtu uzdevumu.

"Palaišanas vietas maiņa, visticamāk, skaidrojama ar Krievijas bažām par Krimas ievainojamību," teikts vienā no britu militārajiem novērtējumiem, vēsta laikraksts.


Vairākas amerikāņu kompānijas – tostarp "Edgesource Corporation" un "BlueHalo – ir nodrošinājušas apmācību vai tehnoloģijas, lai palīdzētu atklāt un uzveikt Krievijas dronus. "Edgesource" ir ziedojis aptuveni divus miljonus eiro sistēmās, tostarp tādu, ko sauc par "Windtalkers", lai palīdzētu Ukrainai atrast, identificēt un izsekot bezpilota lidaparātus vienlaikus identificējot pašas Ukrainas dronus tajā pašā gaisa telpā, sacīja kompānijas galvenais operāciju vadītājs Jozefs Urbanjaks.

ASV Ukrainai ir sniegušas arī citas tehnoloģijas dronu apkarošanai, kas pavisam nesen bija daļa no aptuveni 260 miljonus vērta bruņojuma un ekipējuma sūtījuma, par ko Pentagons paziņoja 9. decembrī. Taču Vašingtona atteikusies sniegt sīkāku informāciju par konkrēto palīdzību, minot operatīvo drošību, raksta "The New York Times".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!