Administrācija gatavojas trešdien nākt klajā ar savu 50 lappušu plānu un ir nosūtījusi speciālas ar terorismu saistītas izmeklētāju grupas uz Čikāgu un Sanfrancisko, jo abās pilsētās ir liels banku sektors. Administrācija var uzdot arī Losandželosas speciālo uzdevumu vienībai izmeklēt kanālus, pa kuriem teroristu grupas finansē savu darbību. Trijās citās pilsētās darbojošās grupas saņems plašākus mandātus, arī ar narkotikām saistītās naudas atmazgāšanas jautājumos.
Katrā speciālo uzdevumu vienībā būs aģenti no dažādām likuma uzraudzības iestādēm, arī no Federālā izmeklēšanas biroja, slepenā dienesta, Iekšējā ieņēmumu dienesta un muitas.
Administrācija arī plāno lūgt Kongresu paplašināt likuma uzraudzības iestāžu pilnvaras, papildinot ģenerālprokurora Džona Eškrofta šonedēļ izteikto aicinājumu paplašināt varas iestāžu tiesības noklausīties telefonsarunas. Administrācija īpaši vēlētos likvidēt ierobežojumus ieņēmumu dienestam dalīties datos par nodokļu nomaksu ar izmeklētājiem no ārienes. Vēl viens priekšlikums varētu pilnvarot slepeno dienestu sadarboties ar FIB lietās, kas ir saistītas ar ielaušanos datorsistēmās.
Šie priekšlikumi lielā mērā "nostiprinās mūsu pūliņus cīņā pret naudas atmazgāšanu un palīdzēs izmeklēšanā," teica Džimijs Gurule.
Administrācija vēlas atcelt dažus noteikumus, kas prasa, lai bankas ziņotu par lieliem darījumiem skaidrā naudā, un iekļautu tajos arī spēļu namus un vērtspapīru dīlerus. Patlaban bankām jāziņo regulējošām instancēm par darījumiem 10 tūkstošu un vairāk dolāru apmērā.
Jaunās speciālo uzdevumu vienības papildinās jauno Ārvalstu teroristu aktīvu izsekošanas centru, kuru administrācija atklāja pagājušajā nedēļā. Centru vadīs Finansu ministrija, bet tajā ietilps arī likuma uzraudzības un izlūkošanas dienestu pārstāvji, un tās budžets būs 6,4 miljoni dolāru. Centrs mēģinās vākt finansu informāciju par teroristiem un teroristu organizācijām, lai noteiktu, kā tās iegūst un pārsūta līdzekļus. "Galīgais mērķis ir izjaukt viņu līdzekļu iegūšanas mēģinājumus," teica Finansu ministrijas pārstāvis.
Piemēram, centrs izmeklē labdarības organizācijas, kuras kā aizsegu izmanto Osamas bin Ladena organizācija. Gurule atteicās izpaust, ko šī sākotnējā izmeklēšana ir atklājusi.
Vienlaikus administrācija cer pārliecināt savas sabiedrotās valstīs pieņemt ASV tipa noteikumus, kas atļauj valdībām iesaldēt aizdomās turēto teroristu grupu aktīvus. Amerikas Savienotajām Valstīm jau ir šādas tiesības un Finansu ministrija 1999.gadā iesaldēja talibiem piederošos aktīvus 254 miljonu dolāru vērtībā. Šāda konfiskācija varētu attiekties arī uz Osamu bin Ladenu, kurš ir "īpaši meklēto teroristu sarakstā" kopš 1998.gada, taču viņam nav zināmu aktīvu ASV teritorijā, teica ministrijas pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
