ASV prese: Krievija velti cer uz Trampu
Foto: AP/Scanpix

2017. gada 20. janvārī Baltā nama Ovālajā kabinetā darbu sāks ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs – republikānis Donalds Tramps. Atšķirībā no iepriekšējiem ASV līderiem, kuru uzskati un nodomi vairāk vai mazāk bija skaidri pirms to stāšanās amatā, tas, kā tieši rīkosies Tramps un vai viņš pieturēsies pie saviem populistiskajiem priekšvēlēšanu solījumiem, ir mīkla.

Kā parādīja balsojums par "Brexit" un Trampa ievēlēšana, pirms kuras visas aptaujas paredzēja viņa konkurentes no Demokrātiskās partijas Hilarijas Klintones uzvaru, kaut ko paredzēt ir grūti, tomēr mediji ir pilni ar prognozēm un spekulācijām.

Austrumeiropā un Baltijas valstīs sevišķu satraukumu rada Trampa iespējamā tuvināšanās ar Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu. Vai tiešām tas varētu notikt? Atbildi un prognozes meklējam raidsabiedrības BBC ASV preses monitoringā.

Putina un Trampa darījums

"Darījums ir vienkāršs – Putins sakūda Trampu, lai tas nospēlē Ričarda Niksona lomu jaunā izpildījumā, kas pārtrauks jaunu Auksto karu starp Maskavu un Vašingtonu," rakstā ar nosaukumu "Tramps un Putins: ieroču brāļi" modelē vēstures profesors Niks Heizs no Minesotas.

Viņš atzīmē, ka pēc Trampa uzvaras vēlēšanās Putins deva mājienu, ka jau tiek gatavots kaut kāda veida "darījums" ar nākamo ASV prezidentu. Kā uzskata profesors, šis darījums varētu izskatīties šādi:

  • Tramps, kurš nav NATO fans, izpilda Krievijas prasības Krimas un Austrumukrainas jautājumā
  • Tramps atsakās no plāniem par pretraķešu aizsardzības vairoga izvēršanu Centrāleiropā
  • Tramps piekrīt Asada vai vismaz cita Krievijai draudzīga režīma saglabāšanai Sīrijā
  • ASV un Krievija noslēdz stratēģisku vienošanos cīņai pret "Daesh" ("Islāma valsts")

"Uzaicinājums atbraukt uz Maskavu, domājams, jau atrodas Trampa pastkastītē," raksta Heizs.

Taču Trampa ārpolitikas padomnieki skaidri viņam pateiks, ka tāda vienošanās izsauks nevaldāmu ASV Kongresa pretestību un nozīmētu to, ka ASV nodod savus Eiropas draugus, turpina profesors.

"Donald, neņem galvā!" jaunajam amerikāņu prezidentam teiks Putins, "Labāk paskaties, kādus jaunus draugus tu iegūsi!" un Heizs uzskaita ultralabējus Eiropas līderus no Francijas Marijas Lepēnas līdz Ungārijas Viktoram Orbanam.

Tikmēr Ouvens Metjū žurnālā "Newsweek" atgādina 28. jūnijā izteiktus Trampa vārdus: "Es būšu stingrs ar Vladimiru Putinu, bet es neko nevēlos vairāk kā, lai Krievija būtu mums draudzīga (ne tā, kā tagad) un mēs varētu kopā ar citiem izsist "Daesh" dvēseli!"

Jūlijā telekanālā ABC Tramps paziņoja: "Krimas iedzīvotāji, kā es dzirdēju, dod priekšroku būt Krievijā, bet ne tur, kur bija iepriekš." Putins acīmredzot balstās šajos un analogos Trampa izteicienos, uzskata Metjū.

Romāns var ātri beigties

"Bet starp viņiem plaukstošais "romāns" var negaidīti izbeigties, kad Tramps 2017. gada 20. janvārī kļūs par virspavēlnieku," raksta vēsturnieks Heizs, "Tad viņam nāksies katru dienu saskarties ar ļaunatminīgo bijušo lielvaru, kas veic agresīvu spiegošanas-propagandas kampaņu pret ASV un tās sabiedrotajiem... Visticamāk, Tramps attapsies divu izvēļu priekšā: turpināt piedalīties apgriezienus uzņemošajā ēnu karā, ko izvēlējās viņa priekšgājēji, vai atcelt Krievijai noteiktās sankcijas, būtībā atļaujot Putinam paplašināt savu ietekmi Austrumeiropā un aiz tās robežām."

Vasarā žurnālisti Trampam jautāja, vai viņš varētu atcelt sankcijas un atzīt Krimas aneksiju. Maskavā ar pacilājumu uztvēra miljardiera atbildi: "Jā, mēs par to padomāsim."

Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs pēc tam "Newsweek" korespondentam paziņoja, ka Trampā redz "miera, ne kara, kandidātu, kurš cienīs Krievijas intereses un izbeigs agresīvus uzbrukumus mūsu robežām".

Tiesa, daudzi reportieri atzīmē, ka Krievijai priecāties ir par agru: Trampa frāze "jā, mēs par to padomāsim" ir maznozīmīga – viņš bieži to izmantojot vienkārši, lai pārietu pie cita jautājuma. Vēl vairāk – septembrī Tramps tviterī ierakstīja: "Krievija sagrāba Krimu tā sauktajos Obamas gados. Kurš to nezina un kāpēc Obamam tas izgāja cauri?"

Kā redakcijas slejā atzīmē aģentūra "Bloomberg", visticamāk, jebkurš Trampa un Putina "romāns" izrādīsies tikai virspusējs. Augošā neapmierinātība par Krievijas rīcību Republikāniskajā partijā un Kongresā, kā arī starp atsevišķiem Trampa tuvākajiem padomniekiem izgāzīs gan sankciju atcelšanu, gan Krimas aneksijas atzīšanu, atzīmē medijs. "Turklāt Trampa plāni audzēt ASV militāro varenību saniknos Krieviju," raksta aģentūra.

"Bloomberg" arī atgādina, ka Tramps draudēja notriekt Krievijas iznīcinātājus, kas pikējošā lidojumā tuvosies ASV karakuģiem.

Krievija velti cer

"Trampa uzvara, iespējams, nav nemaz tik liels Putina triumfs, kā daudziem šķiet," raksta Alkess Luns liberālajā vietnē "Vox".

Tramps slavēja Putina vadības stilu, sprieda par ASV izstāšanos no NATO un sludināja izolacionistiksu iekšpolitiku, kuru "Maskava ar prieku izmantotu Krievijas kādreizējo pozīciju atjaunošanai starptautiskajā arēnā", turpina Luns.

Bet Tramps arī runāja par lietām, kas ir pretrunā ar Krievijas stratēģiskajām interesēm, piemēram, ASV pretraķešu aizsardzības paplašināšana, armijas un flotes palielināšana un potenciāla stingrā kursa attiecībā pret Krieviju piekritēju iekļaušanu savā kabinetā, viņš pasvītro.

Luns izceļ Trampa aicinājumus palielināt naftas un gāzes ieguvi ASV, kas var dot triecienu Krievijas galvenajam eksportam un vēl vairāk iedragāt rubļa kursu. Citiem vārdiem runājot, "Krievijai jaunais ASV prezidents labākajā gadījumā būs koks ar diviem galiem". Prognozes par Trampa Krievijas politiku galvenokārt tiek balstītas Putinu slavējošos izteikumos, kas izteikti ne tik daudz Kremļa saimnieka cildināšanai, cik Obamas pazemošanai, uzskata Luns.

Lai atjaunotu darbību līgumā par ieroču plutonija iznīcināšanu, Krievija izvirzīja ASV virkni prasību. Piemēram, samazināt Vašingtonas militāro klātbūtni NATO valstīs, kas blokā iestājās pēc 2000. gada 1. septembra, atcelt Ukrainas konflikta dēļ Krievijai noteiktās sankcijas un atlīdzināt to radītos zaudējumus, kā arī atcelt "Magņicka likumu".

Jebkura piekāpšanās Maskavai no Trampa puses ASV uzreiz tiks iztulkots kā pierādījums Krievijas ietekmei uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, atzīmē Luns.

Kas attiecas uz "Magņicka likumu", Tramps ir bezspēcīgs, jo to pieņēma un atbalsta abas Kongresa frakcijas. Tomēr Trampam būtu pa spēkam atcelt vai nepagarināt Krimas sankcijas pret Krieviju, kuras tika ieviestas ar Obamas rīkojumu un to termiņš beidzas martā. Republikāņu frakcija būtu sašutusi, taču bezspēcīga Trampam iztraucēt, raksta Luns.

Pēc tikšanās ar Trampu Obama preses konferencē paziņoja, ka viņam radies iespaids, ka pēctecis ir par spēcīgu NATO. 2017. gada sākumā Eiropā un Baltijas valstīs ieradīsies tūkstošiem NATO karavīru. Trampam būtu iespējas daļēji nobremzēt viņu pārvietošanu, bet pilnīgai ASV iziešanai no NATO nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana. Luns norāda, ka ASV izstāšanās no NATO izraisītu grandiozu starptautisko krīzi un potenciāli var likt svarīgākajiem ASV partneriem no tās attālināties.

No otras puses, meklējot sadarbību cīņā pret "Daesh", Tramps varētu piekāpties Maskavai Sīrijas jautājumā. ASV Trampa vadībā varētu atteikties no mēģinājumiem panākt pamieru starp Asada režīmu un nemierniekiem, ar ko līdzšinējais ASV valsts sekretārs Džons Kerijs nodarbojas jau vairākus mēnešus, pārtraukt protestēt pret Alepo mierīgo iedzīvotāju bombardēšanu un pārtraukt CIP programmu mēreno nemiernieku apgādāšanai ar prettanku raķetēm, modelē Luns.

Arī šajā jautājumā Tramps varētu saskarties ar republikāņu pretestību Kongresā, kura apakšpalāta nesen pieņēma likumprojektu par sankcijām pret valstīm, kuras atbalsta Sīrijas valdību, tātad, pret Krieviju un Irānu. Ir acīmredzams, ka republikāņi, kas pārvalda Kongresu, arvien vairāk satraucas par Trampa nodomiem tuvināties Maskavai un sper soļus, lai tam pretotos, secina analītiķis.

Tags

ASV Donalds Tramps Krievija Lasāmgabali

Comment Form