Apspriedē piedalīsies arī bijušais Lielbritānijas premjerministrs Blērs, kurš pēc aiziešanas no Dauningstrītas 27.jūnijā tika iecelts par kvarteta speciālo sūtni.
"Tā noteikti būs pirmā izdevība kvartetam kolektīvi runāt ar Blēru par viņa lomu un misiju," piektdien teica ASV Valsts departamenta pārstāvis Toms Keisijs.
Taču ASV, kas uzskata, ka Blēra uzdevums ir sagatavot augsni dzīvotspējīgu palestīniešu institūciju izveidošanai, nevēlas piešķirt viņam jebkādu politisko misiju. Pagājušajā nedēļā Vašingtona nevēlējās atļaut Blēram risināt sarunas ar "Hamas", ko ASV uzskata par teroristu organizāciju un kura pagājušajā mēnesī pārņēma savā kontrolē Gazas joslu.
Tomēr nesen 10 Eiropas valstu ārlietu ministri mudināja kvartetu paplašināt Blēra mandātu, lai atbloķētu strupceļā nonākušo Izraēlas un palestīniešu miera procesu.
Atklātā vēstulē, kas tika sagatavota pēc Francijas ārlietu ministra Bernāra Kušnera iniciatīvas, desmit ministri izvirza Blēram vairākus mērķus, kas ievērojami pārsniedz viņa oficiālo mandātu.
Viņi lika Blēram "piedāvāt reģiona iedzīvotājiem cerību", sākot "sarunas par galīgo statusu bez priekšnoteikumiem", un izveidot "robustus starptautiskos spēkus" palestīniešu teritorijām, lai īstenotu miera līgumu.
Ceturtdien Londonā notika kvarteta tikšanās ekspertu līmenī ar Blēra klātbūtni, taču dalībnieki neatklāja, par ko bijusi runa.
Paplašināt Blēra mandātu pieprasa ne tikai eiropieši vien: Arābu līgas ģenerālsekretārs Amrs Musa piektdien mudināja viņu darboties kā godīgam starpniekam.
Kā raksta Londonas avīze "Guardian", palestīniešu ministrs Saebs Erekats, kurš atbild par miera sarunām, rakstījis kvarteta locekļiem, lūdzot, lai Blērs "vienādi uzsvērtu nepieciešamību Izraēlai pildīt savas saistības un pienākumus saskaņā ar "ceļu karti"."
Nākamās nedēļas nogalē Blērs apmeklēs Vašingtonu personisku iemeslu dēļ, teica kāda Valsts departamenta amatpersona, lūdzot saglabāt anonimitāti. Pēc viņa teiktā, Blēra un Raisas tikšanās neesot plānota.