ASV prezidents Baraks Obama pirmdien dosies vairāku dienu ilgā vizītē uz Eiropu, kuru satricinājusi krīze Ukrainā.
Krievijas īstenotā Krimas aneksija un situācija Austrumukrainā, domājams, dominēs visās Obamas vizītes vietās Polijā, Beļģijā un Francijā.
Obamas vizīte Eiropā ilgs līdz 7.jūnijam un tiks izmantota, lai apliecinātu Savienoto Valstu atbalstu NATO sabiedrotajiem Centrāleiropā.
ASV prezidents ieradīsies Varšavā otrdien, kad viņam ieplānota tikšanās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski un Polijas premjerministru Donaldu Tusku.
Polijā Obama piedalīsies arī pasākumos par godu 25.gadadienai kopš 1989.gada parlamenta vēlēšanām, kurās pārliecinošu uzvaru izcīnīja leģendārā arodapvienība "Solidaritāte" un kas pavēra ceļu uz komunistiskā režīma miermīlīgu demontāžu.
Varšavā Obama trešdien tiksies ar jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un, domājams, paudīs stigrāku kritiku Maskavai par Krimas aneksiju.
Pēc tam Obama dosies uz Briseli, lai piedalītos G7 valstu samitā, kura laikā viņam ieplānota arī divpusēja tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu.
Pēc tam Obama dosies uz Parīzi, kur ceturtdien ieturēs kopīgas pusdienas ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, bet nākamajā dienā dosies uz Normandiju, lai piedalītos pasākumos par godu 70.gadadienai kopš sabiedroto spēku desanta Normandijas krastā 1944.gada 6.jūnijā.
6.jūnijā apritēs 70 gadi kopš tā dēvētās D-dienas, kad britu, amerikāņu un kanādiešu vienības, kā arī karavīri no Francijas un citām nacistu okupētajām valstīm šķērsoja Lamanša šaurumu un rītausmā izsēdās Normandijas pludmalēs. Līdz dienas beigām Francijā bija izsēdušies aptuveni 156 000 sabiedroto karavīru. Kaujās krita aptuveni 10 000 sabiedroto karavīru un gāja bojā tūkstošiem franču civiliedzīvotāju. Vācija zaudēja četrus līdz deviņus tūkstošus karavīru.
Sabiedroto karavīru izsēšanās Normandijā iezīmēja sākumu nacistu karaspēka atspiešanai Eiropā un noveda pie Otrā pasaules kara beigām nākamā gada pavasarī.
D-dienas atceres pasākumos piedalīsies arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Šī būs pirmā reize kopš Ukrainas krīzes sākuma, kad Putins tiksies ar Rietumu līderiem.
Martā Krievija okupēja un anektēja Krimas pussalu, bet šobrīd Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Rietumvalstis vērsušas pret Maskavu sankcijas, kuras draud pastiprināt, ja Krievija neatteiksies no savas agresīvās politikas.
