Foto: White House
Baraks Obama intervijā telekanālam NBC atzinis, ka nevajadzēja televīzijā demonstrēt kadrus ar gāztā Lībijas līdera Muamara Kadafi pēdējiem dzīves brīžiem, trešdien informē aģentūra "Reuters".

Šādi Savienoto Valstu prezidents netieši nosoda Lībijas jaunās varas iestādes. Obama atzinis, ka Kadafi ir darījis "šausmīgas lietas", taču nebija pelnījis, lai visā pasaulē tiktu izplatīti viņa dzīves pēdējo minūšu kadri, kas uzņemti ar mobilo telefonu un kur redzams kā "melno pulkvedi" sagūstījušie kaujinieki ņirgājas par viņu.

"Es uzskatu, ka tie nav skati par kuriem būtu jātīksminās. Ir noteikti pieklājības noteikumi attiecībā pret mirušajiem, ja arī viņi ir darījuši šausmīgas lietas, " sacījis Obama.

Viņš piebildis, ka šo iemeslu dēļ Baltais nams nav publicējis "Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena pēcnāves attēlus.

ASV prezidents gan norādījis, ka no Kadafi bēdīgā likteņa var mācīties citi diktatori. "Jūs nekad negribēsiet skatīties uz tādu nāvi kā viņam, bet tas ir skaidrs vēstījums diktatoriem visā pasaulē, ka cilvēki vēlas būt brīvi," sacījis Baltā nama saimnieks

Jau vēstīts, ka pirmā telekompānija, kas parādīja Kadafi dzīves beigas, bija "Al Jazeera" - kadros bija redzams, ka Kadafi ir vēl dzīvs un pūlas izrauties. Viņa seju klāja asinis. Vēlāk fonā dzirdami šāvieni. Citā materiālā Kadafi jau redzams miris.

Atsevišķi mediji ir analizējuši šos materiālus sīkāk un apgalvo, ka tajos redzams, ka uzvarētāji ciniski ņirgājas par savu upuri.

Kā ziņots, Lībijas Nacionālā pārejas padome izveidos komisju, kurai jāizmeklē gāztā Lībijas līdera Muamara Kadafi bojājejas apstākļi. Kadafi mira no ievainojuma galvā pagājušajā ceturtdienā 20. oktobrī Sirtes pilsētā, pirmdien informē aģentūra AFP.

Par komisijas izveidi Kadafi nāves apstākļu izmeklēšanai paziņojis padomes priekšsēdētājs Mustafā Abdels Džalils. Viņš norādījis, ka Lībijas jaunās varas iestādes respektē starptautiskās sabiedrības aicinājumus - noskaidrot Kadafi nāves apstākļus - un šajā ziņā darīs visu iespējamo.

Džalils pieļauj, ka apstiprināsies jau izteiktā versija, ka Kadafi ir miris no savu piekritēju raidītajām lodēm, jo "tikai viņa atbalstītāji varēja vēlēties nāvi. Lībijas tauta vēlētos, lai viņš tiek tiesāts un saņemtu ilgu cietumsodu par saviem noziegumiem."

Iepriekš ar aicinājumiem izmeklēt šo incidentu pie Lībijas varas iestādēm vērsās ANO augstā pārstāve cilvēktiesību lietās Navi Pilaja un organizācija "Amnesty International".

Jau vēstīts, ka pagaidu valdībai nav izdevies pilnībā pārliecināt starptautiskos partnerus, ka opozicionāri nav izrēķinājušies ar  Kadafi par kura bojājejas apstākļiem ir pretrunīgas ziņas.

Kā ziņots, Kadafi gāja bojā ceturtdien 20. oktobrī, apšaudē starp viņam uzticīgajiem kaujiniekiem un pagaidu valdības spēkiem . Kadafi tika sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtē un tik vests uz Misratas pilsētu.

Kadafi valdīja Lībijā kopš 1969.gada, kad apvērsumā no troņa gāza karali Idrisu. 2011. gada februārī valstī sākās protesti, kurus diktators vardarbīgi apspieda. Demonstrācijas izvērtās par sacelšanos un pilsoņu karu . Opozīcijas pusē nostājās pasaules lielvalstis. Militāro operāciju - civiliedzīvotāju aizsardzībai no Kadafi piekritējiem, uzsāka NATO. Lielā mērā pateicoties tai, tagadējā pagaidu valdība Nacionālā padome spēja pārņemt savā kontrolē lielāko valsts daļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!