Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV pirms nedēļas pa Kentuki štata lielākās pilsētas Luisviles ielām soļoja melnādaino kaujinieku grupējuma "Not Fucking Around Coalition" (NFAC) biedri un atbalstītāji, tādējādi izrādot neapmierinātību ar Breonas Teilores slepkavības izmeklēšanu. Jūlija sākumā līdz zobiem bruņotie vīri soļoja arī pa konfederātu memoriālo parku Stounmauntinā, Džordžijas štatā, pieprasot "lielākā pieminekļa rasismam" novākšanu.

Jau vairākus mēnešus ASV notiekošo protestu laikā NFAC parādīšanās jūlija sākumā daudzus pārsteidza, galvenokārt viņu izskata un savstarpējās organizētības dēļ. Līdz šim, ja neskaita tiesībsargus, izteiktā vairumā gadījumu protestos ieroči bija redzami tieši baltādaino labējo radikāļu rokās, kuri tādējādi demonstrēja savu opozīciju pret sistēmisko rasismu protestējošajiem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības profesionāle Teilore, kuras vārdā Luisvilē norisinājās gājiens, tika noslepkavota martā. Policisti ielauzās viņas mājā, uzskatot, ka tur mīt kāds par narkotiku tirdzniecību aizdomās turamais. Tiesībsargi ielauzās bez brīdinājuma un sievietes draugs Kenets Valkers, domājot, ka mājoklī laužas laupītāji, atklāja uguni. Policisti atbildēja ar to pašu, nošaujot Teilori ar astoņiem šāvieniem.

Vēlāk policijas ziņojumā viņas nošaušana pat neparādījās, izraisot plašu sašutumu, kad tas kļuva zināms plašāk. Rezultātā mediķes nošaušana kļuva par vienu no spilgtākajiem iemesliem plašajiem protestiem, kurus aizsāka cita melnādainā — Džordža Floida slepkavība 25. maijā.

Luisviles iedzīvotājas Teilores slepkavības izmeklēšana joprojām saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas arī bijis iemesls NFAC protesta gājienam. Gājienā no malas noraudzījies arī neliels skaits pret valdību vērstas paramilitārās grupas "Three Percent Militia" grupējuma locekļi. Ultralabējais "Three Percent Militia" grupējums savulaik tika dibināts 2008. gadā drīz pēc Baraka Obamas ievēlēšanas par prezidentu.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Arī NFAC uzskatāms par ultralabējo grupējumu. Tā līderis Džons Džejs Džonsons (attēlā) līdz šim noraidījis jebkādu vēlmi tikt saistītam ar šobrīd ASV notiekošajiem protestiem, un nav paudis atbalstu "Black Lives Matter" kustībai, kas iestājas par rasu vienlīdzību un sistēmiskā rasisma izskaušanu sabiedrībā. Tiesa, viņš arī noraidījis saistību ar paramilitāro tā dēvētā melnādaino nacionālistu organizāciju "Jaunā melnās panteras partija".

"Mēs esam melnādainie kaujinieki. Mēs neesam protestētāji. Mēs nenākam dziedāt, mēs nenākam izkliegt saukļus. Tas nav tas, ko mēs darām," Džonsons iepriekš pauda intervijā "Newsweek", raksturojot NFAC protesta gājienu. Viņš iepriekš izteicis arī radikālu prasību ASV nodot melnādaino rīcībā Teksasas štatu neatkarīgas valsts veidošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!