Sankcijām pret Krieviju jābūt spēkā tik ilgi, kamēr šī valsts pilnībā neizpildīs tā dēvētās Minskas vienošanās un neaizies no Donbasa, norādīja augsta ranga ASV Valsts departamenta amatpersona.
ASV uzskata, ka Krievija vēlas panākt iesaldētu konfliktu Austrumukrainā, kā arī to, lai visa pasaule akceptētu Krimas okupāciju. "Krievijai ir jāpierāda, ka tā ievēros Ukrainas suverenitāti tāpat, kā pieprasa savas suverenitātes ievērošanu," pauda ASV amatpersona, kura savu vārdu nevēlējās atklāt.
"ASV un mūsu partneri [uzskata], ka Ukraina ir Eiropas daļa. Spēka pielietošana 21.gadsimtā [lai manītu robežas] nav pieļaujama," teica ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Lai arī Ukraina šobrīd saskaras ar dažādām iekšpolitiskām grūtībām, ASV saprot, ka pārejas periods jebkurā valstī ir ļoti sarežģīts. "Prezidents [Petro] Porošenko šos jautājumus pārrunā ar Eiropas līderiem. ASV turpina savu atbalstu. Cīņa ar korupcija ir pats lielākais un svarīgākais jautājums Ukrainā. Mēs atbalstīsim Ukrainas tautu un valdību, lai sasniegtu stabilitāti šajā svarīgajā Eiropas valstī. Ukraina ir ļoti svarīgs ASV partneris," teica amatpersona.
ASV uzskata, ka jebkuras sankcijas pret Krieviju tika pieņemtas, lai aizstāvētu Ukrainas tiesības, un tās paliks spēkā, kamēr vien Maskava turpinās savu agresiju Austrumukrainā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka trešdien, 16.martā, apritēja divi gadi kopš Krievija pretlikumīgi anektēja Krimu un Sevastopoli. Latvija līdz ar Eiropas Savienību, ASV un citām valstīm turpina pilnībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, konsekventi īstenojot Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politiku.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā pēc starptautiski neatzīta referenduma reģionā par pievienošanos Krievijai. Krievija bija ievedusi Krimas pussalā tūkstošiem īpašo spēku karavīru pēc tam, kad tautas protestos Kijevā tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Tiek lēsts, ka pēc aneksijas Krimu ir pametuši 10 tūkstoši līdz 15 tūkstoši Krimas tatāru.
