Iepriekš šonedēļ viņa solīja, ka komiteja likumprojektu, kas regulēs oglekļa dioksīda izmešu daudzuma samazināšanu, sagatavos līdz augusta beigām.
Taču šodien, runājot ar žurnālistiem, Boksere sacīja, ka tas tikšot paveikts, "tiklīdz mēs atgriezīsimies" pēc vasaras atvaļinājuma.
Likumprojekta sagatavošanas atlikšana var izrādīties par nopietnu šķērsli prezidenta Baraka Obamas ieceru īstenošanai klimata izmaiņu ierobežošanas jautājumā.
Pārstāvju palāta savu likumprojekta versiju ar nelielu balsu vairākumu apstiprināja jau 26.jūnijā.
Pēc vairākas stundas ilgām un asām debatēm par likumprojektu, kas paredz ASV ekonomikā pirmo reizi valsts vēsturē ieviest izmešu kvotu tirdzniecības sistēmu, nobalsoja 219 Pārstāvju palātas locekļi, kamēr 212 likumdevēji to noraidīja.
Likumprojekta atbalstītāji apgalvo, ka tas radīšot jaunas "zaļās" darbavietas, atbrīvošot valsti no atkarības, kādu rada naftas imports, un ļaušot atjaunot Vašingtonas iedragātās līdera pozīcijas pirms decembrī paredzētās klimata izmaiņu ierobežošanai veltītās Kopenhāgenas konferences.
Obama uzreiz pēc balsojuma atzinīgi novērtēja likumdevēju lēmumu, paziņojot žurnālistiem, ka tā esot "nākotnes uzvara pār pagātni" un "svarīgs un nepieciešams solis".
"Amerikas tauta pieprasa, lai mēs atteiktos no neveiksmīgās pagātnes politikas. Mēs vairs nepieņemam bezdarbību," sacīja prezidents.
Amerikas Tīrās enerģijas un drošības likums paredz, ka līdz 2020.gadam siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums, par atskaites punktu ņemot 2005.gada līmeni, jāsamazina par 17%, bet līdz 2050.gadam - par 83%.
Kamēr likumprojekta atbalstītāji apgalvo, ka tā īstenošana iedvesīšot jaunu dzīvību krīzes iedragātajā ASV ekonomikā, tā pretinieki uzskata, ka 1200 lapaspušu biezais dokuments sola drūmas perspektīvas tiem, kas jau tagad stāv garajās bezdarbnieku rindās.
"Tikai atcerieties četrus vārdus, par ko ir šis likumprojekts - darba vietas, darba vietas, darba vietas, darba vietas. Balsosim par darba vietām!" dažas minūtes pirms balsojuma savus kolēģus mudināja Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi.
Savukārt republikāņu mazākuma līderis Džons Bēners brīdināja, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā enerģijas cenas kāps debesīs un ka tas esot "lielākais darba vietu iznīcināšanas likumprojekts, kāds jebkad nonācis Pārstāvju palātas sēžu zālē".
Tagad kārta pienākusi likumprojekta izskatīšanai Senātā, taču pagaidām nav skaidrs, vai Kongresa augšpalāta šogad maz nonāks līdz balsošanai, jo Pārstāvju palātas versijas pretiniekiem senatoru vidū ir ievērojama ietekme.
Tomēr Obama iepriekš paudis pārliecību, ka Senāts "tuvāko nedēļu un mēnešu laikā izrādīs tādu pašu apņēmību" kā Kongresa apakšpalāta.
Senāta demokrātu vairākuma līderis Harijs Rīds atzinīgi novērtēja Pārstāvju palātas "drosmīgo soli", taču uzreiz norādīja, ka tās apstiprinātais likumprojekts "nav pilnība".
Vienlaikus Rīds solīja šoruden pieņemt abu partiju atbalstītu "visaptverošu tīrās enerģijas un klimata likumu".
Demokrātu izstrādātais un Pārstāvju palātas atbalstītais likumprojekts paredz, ka elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem līdz 2020.gadam 15% savas produkcijas būs jāiegūst no atjaunojamajiem enerģijas avotiem. Papildus jāpanāk, lai, palielinot efektivitāti, katru gadu tiktu ietaupīti pieci procenti enerģijas.
ASV Vides aizsardzības aģentūra lēš, ka likumprojekta īstenošana katrai mājsaimniecībai gadā izmaksās 80 līdz 111 dolārus, kamēr Kongresa Budžeta birojs uzskata, ka izmaksas sasniegs 175 dolārus.