ASV Senāts ceturtdien vienprātīgi nobalsoja par septiņu Austrumeiropas valstu, to vidū arī Latvijas, uzņemšanu NATO. 96 Senāta deputāti nobalsoja par to, ka ASV ratificē Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Slovākijas, Slovēnijas, Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē, kas paredzēta 2004.gada maijā. Neviens nebalsoja pret un neatturējās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Savienotās Valstis šajā Senātā balsos, lai ratificētu redzējumu par brīvu Eiropu no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai," pirms balsojuma sacīja Senāta vairākuma līderis Bils Frists.

Pārstāvju palātai par NATO paplašināšanu nav jābalso.

Ceturtdien ASV prezidents Džordžs Bušs Baltā nama Rožu dārzā pieņems nākamo NATO dalībvalstu ārlietu ministrus, to vidū arī Latvijas ārlietu ministri Sandru Kalnieti.

NATO paplašināšanās 1999.gadā, kad aliansē uzņēma Čehiju, Ungāriju un Poliju, izraisīja karstas debates ASV Senātā. Trešdien, pirms balsojuma debatēs apspriežot pašreizējo alianses paplašināšanu, senatori pievērsa vairāk uzmanības nevis jaunajai NATO paplašināšanai, bet gan ASV saspīlētajām attiecībām ar divām NATO dalībvalstīm - Franciju, kas mēģināja bloķēt karu pret Irāku, un Turciju, kas neļāva savā teritorijā izvietot ASV spēkus iebrukumam Irākā.

Republikāņu senators no Arizonas štata Džons Makeins atbalstīja NATO paplašināšanu ar septiņām valstīm, kas atbalstījušas karu pret Irāku. Viņš apsūdzēja Franciju, ka tā ar mēģinājumiem bloķēt šī kara sākšanos izraisījusi "visnopietnāko iekšējo krīzi, kādu alianse pieredzējusi vienas paaudzes laikā". Makeins sacīja, ka Francija "veic sistemātisku kampaņu Amerikas lomas graušanai Eiropā un pasaulē".

Citi senatori pauda uzskatu, ka NATO paplašināšanās ratificēšana palīdzēs uzlabot attiecības ar Franciju un citām Eiropas valstīm, kas ir pasliktinājušās Irākas kara dēļ.

Senāta Ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs republikānis no Indiānas štata Ričards Lugars pauda cerību, ka NATO paplašināšanās arī veicinās NATO pievēršanos terorisma apkarošanai. Viņš sacīja, ka viens no pārbaudījumiem "būs NATO ieguldījums miera uzturēšanas un humānās palīdzības operācijās pēc karadarbības Irākā".

"Septiņas kandidātvalstis attīsta militāro spēju nišu, kas var būt noderīga jauno NATO militāro prasību izpildē," sacīja Lugars. NATO tika dibināta kā pretspēks padomju draudiem Rietumeiropai, bet Lugars uzsvēra, ka NATO ir jāmainās, lai stātos pretī galvenajam draudam - terorismam.

"Realitāte prasa, lai mēs, paplašinot NATO, to apgādātu ar jauniem instrumentiem, lai tā būtu grūtību sadalīšanas un savstarpējas drošības mehānisms karā pret terorismu," sacīja Lugars.

Atbalstu septiņām kandidātvalstu uzņemšanai NATO pauda arī senators no Kanzasas Pets Robertss, kurš vada Senāta Izlūkošanas komiteju. "NATO interešu lokam paplašinoties un tajā ietverot starpnacionālos draudus, ir svarīgi, lai [aliansē] būtu iespējami vairāk līdzīgi domājošu valstu," sacīja Robertss.

NATO paplašināšanās kritizētāji ir apšaubījuši kandidātvalstu militārās spējas, bet atbalstītāji uzsver, ka paplašināšana palielinās alianses bruņotos spēkus par 200 tūkstošiem karavīru.

Līdz šim jaunu valstu uzņemšanu NATO ir ratificējušas Kanāda un Norvēģija. Tā vēl ir jāratificē 16 pārējām NATO dalībvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form