Teroristiskās organizācijas kā, piemēram, džihādistu grupējums "Daesh"("Islāma valsts")ļoti aktīvi cenšas iegūt kodolmateriālus un tas ir viens no lielākajiem mūsdienu pasaules drošības apdraudējumiem, sarunā ar aģentūru BNS teica augsta ranga ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Trešdien ASV galvaspilsētā Vašingtonā sākās jau ceturtais Kodoldrošības samits, kurā viens no galvenajiem uzsvariem ir likts uz veidiem, kādos novērst teroristu centienus iegūt radioaktīvos materiālus un kā ierobežot Ziemeļkorejas nelegālos kodolizmēģinājumus. ASV Valsts departamenta pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, uzsvēra, ka prezidents Baraks Obama jau vairākkārt ir paudis uzskatu - nepieciešams garantēt to, ka teroristi nekad netiks pie kodolieročiem.
"Tas ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem. Samita laikā līderi no vairāk nekā 50 pasaules valstīm pārrunās kodolmateriālu aprites caurspīdīgumu. Pēc Parīzes un Briseles teroraktiem tā vairs nav nekāda fantāzija, ka teroristi savā rīcībā vēlas iegūt tieši radioaktīvos materiālus, nevis kodolieročus, kuri atrodas, piemēram, ASV vai Krievijas rīcībā," sacīja ASV Valsts departamenta pārstāvis.
Neliels daudzums kodolmateriālu var tikt izmantots tā dēvētās "netīrās bumbas" izveidošanā, kā rezultātā teroristi var veikt daudz bīstamākus uzbrukumus nekā līdz šim.
"Mēs zinām, ka "Islāma valsts" ļoti aktīvi cenšas iegūt radioaktīvo materiālu, lai to pēc tam izmantotu "netīrās bumbas" izstrādē. Radioaktīvais materiāls ir gandrīz visu valstu rīcībā un tāpēc ir nepieciešams runāt par tā bīstamību," skaidroja amatpersona.
Pirmais kodoldrošības samits, pēc ASV prezidenta Baraka Obamas iniciatīvas, notika Vašingtonā 2010. gadā. Paredzēts, ka šogad samitā, kurš ASV galvaspilsētā noslēgsies 1.aprīlī, galvenās diskusijas tiks veltītas jautājumiem, kuri skar kodolmateriālu drošību. Dažādi radioaktīvi materiāli ir daudzu universitāšu vai slimnīcu rīcībā, kur nereti to aizsardzībai netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Samitā piedalās 50 pasaules valstis. No samita apmeklēšanas ir atteikusies Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja.
Par spīti tam, ka atsevišķas pasaules valstis, kuru rīcībā ir liels kodolarsenāls, ir atteikušās no dalības samitā, ASV Valsts departaments uzskata, ka arī šo pasaules daļu iedzīvotājiem būs labums no noslēgtajiem līgumiem.
"Runa ir par kolektīvo drošību. Mēs gribam panākt to, lai šāda materiāla drošība tiktu pastiprināta," paskaidroja ASV Valsts departamenta pārstāvis, vēršot uzmanību uz to, ka jau pirmajos trijos samitos ir daudz sasniegts - ārpus ASV robežām iepriekšējos gados utilizēts tāds daudzums kodolmateriāla, kura pietiktu 150 "netīro bumbu" izgatavošanai.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Ziemeļkoreja marta sākumā paziņoja - tās zinātnieki ir veiksmīgi izstrādājuši miniatūras termokodolgalviņas, lai tās uzstādītu uz ballistiskām raķetēm un radītu "īstu" atturēšanas līdzekli. Phenjana jau agrāk ir apgalvojusi, ka tai izdevies miniaturizēt kodolgalviņas. Valsts amatpersonas uzsvēra, ka šīs kaujas galviņas ir "termonukleāras" ierīces, un tas atbilst Ziemeļkorejas apgalvojumam, ka tās ceturtajā kodolizmēģinājumā janvārī tika izmēģināta spēcīgāka ūdeņraža bumba.
