ASV un Dienvidkoreja spētu sakaut Ziemeļkoreju un gāzt režīmu, domā eksperts
Foto: Publicitātes attēli

Pat konvencionāla Ziemeļkorejas uzbrukuma gadījumā īsā laikā var tikt nogalināti simti tūkstošu, ja ne miljoni Dienvidkorejas iedzīvotāju, taču Seula kopā ar sabiedroto Vašingtonu spētu sakaut savu ziemeļu kaimiņu, intervijā "Delfi" pauž bijušais NATO ģenerālsekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Intervija ar starptautiskās drošības ekspertu Veršbovu notika ārpolitikas un drošības jautājumiem veltītās "Rīgas konferences 2017" laikā, kad viena no pasaules aktualitātēm bija un joprojām ir pieaugošā spriedza Korejas pussalā.

Turpinoties Phenjanas veiktajiem kodolizmēģinājumiem un starpkontinentālo ballistisko raķešu testiem, izolētās valsts vadība ir iesaistījusies agresīvā vārdu apmaiņā ar ASV, draudot ar kodoltriecienu. Septembrī ANO uzrunas laikā ASV prezidents Donalds Tramps draudēja iznīcināt Ziemeļkoreju, ja tā apdraudēs ASV vai sabiedrotos.

Oktobrī Ziemeļkoreja brīdināja, ka kodolkarš var sākties jebkurā mirklī, ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss norādīja, ka kodoluzbrukuma draudi pieaug, bet NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atgādināja, ka Ziemeļkorejas raķetes var sasniegt arī Eiropu.

Ziemeļkorejas darbības un tiekšanās pēc kodolieročiem ir skaidrojamas ar tās vadības vēlmi izdzīvot un saglabāt valsti, skaidro Veršbovs.

"Es domāju, ka, ņemot vērā ASV un Dienvidkorejas alianses spēku un redzot Sadama Huseina un Muamara Kadafi likteni, viņi ir secinājuši, ka vienīgais veids garantēt izdzīvošanu ir savi kodolieroči," analizē Veršbovs.

"Tā ir nelaimīga mācība, ko viņi guva arī pēc Ukrainas konflikta. Ukraina parakstīja Budapeštas memorandu [ar to Ukraina 1994. gadā atteicās no kodolieročiem apmaiņā pret ASV, Lielbritānijas un Krievijas garantijām par tās drošību], un, skaties, kas notiek, – viņi atdeva savus kodolieročus un tagad zaudē teritoriju," turpina ārpolitikas eksperts.

Lai gan Ziemeļkorejas radītie draudi ir īsti, tie vēl ir atturami, izdarot lielāku spiedienu pret Phenjanas režīmu, lai izbeigtu tā provokācijas un panāktu kādu risinājumu, viņš domā. "Tas nebūs perfekts risinājums, viņi ar savām programmām ir aizgājuši par tālu. Bet es domāju, ka tā ir lieta, kas vēl ir savaldāma," eksperts pauž cerību.

Lai to izdarītu, ir vajadzīgas kopīgas ASV, Ķīnas un Krievijas pūles. Ķīna tagad sankciju jomā pret Phenjanu ir izdarījusi vairāk nekā jebkad, taču Ziemeļkoreju redz kā sava veida bufervalsti un nav ieinteresēta režīma krišanā, uzsver Veršbovs.

"Tāpēc mums nepietiek tikai ar Ķīnu, lai izdarītu spiedienu. Par Krieviju ir jautājuma zīme. Ir ziņas, ka dažas Krievijas kompānijas un bankas palīdz apiet sankcijas. Krievijai ir jāizlemj, kurā pusē tā nostājas," pauž eksperts.

Runājot par militārā scenārija iespējamību Ziemeļkorejas krīzē, Veršbovs atgādina, ka tas rada milzīgus riskus ģeogrāfijas un Dienvidkorejas ziemeļu daļas blīvās apdzīvotības dēļ. "Katrs militārs konflikts ir risks, pat vienkārši konvencionāls Ziemeļkorejas uzbrukums ar artilēriju un raķetēm var nogalināt simtus tūkstošu, ja ne miljonus Dienvidkorejas pilsoņu," viņš akcentē.

Tomēr, ja Ziemeļkoreja, pretēji gaidām, patiešām uzbruktu ASV vai izmēģinātu raķeti, kas piezemējas ASV teritorijā Guamā, Vašingtonai būtu jāatbild uz šādu agresiju pat pie visiem pastāvošajiem riskiem, modelē Veršbovs.

"Ir milzīgs risks, ka ASV būs spiestas pielietot spēku, ja Ziemeļkoreja uzbruks pirmā," analītiķis akcentē. Tomēr viņš neuzskata, ka Phenjana patiešām vēlas karu.

"Bet es nedomāju, ka Ziemeļkorejas režīms ir pašnāvniecisks, es nedomāju, ka tāds uzbrukums ir ticams. Bet, izšaujot raķetes pāri Japānas teritorijai, viņi uzņemas lielu negadījumu risku, kas var novest pie raķešu nokrišanas uz ASV bāzēm Japānā vai Guamā, tāpēc viņiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem – gan retorikā, gan aktuālās militārās darbībās," portālam "Delfi" stāsta Veršbovs.

Atsaucoties lūgumam modelēt, kāds būtu potenciālais militārais konflikts ar Ziemeļkoreju un vai nabadzīgā valsts ir uzskatāma par spēcīgu pretinieku, Veršbovs akcentē, ka totalitārais režīms spētu nodarīt milzīgus postījumus konflikta sākumā.

"Es nedomāju, ka Ziemeļkoreja ir spējīga uz ilgu karu, bet viņi var nodarīt daudz postījumu konflikta pirmajās stundās un dienās. Bet, ja viņi izvēlētos kara taku, ASV ar spēcīgo sabiedroto Dienvidkoreju varētu iznīcināt vairumu Ziemeļkorejas militāro spēju un galu galā gāzt režīmu. Tas ir tas, ko Tramps ar nelielu bravūras devu teica savā ANO uzrunā," skaidro politisko notikumu vērotājs.

Viņš gan atgādina, ka ASV arī apliecināja apņēmību rast diplomātisku krīzes risinājumu. "Es ceru, ka viņi atdzesēs retoriku un fokusēsies uz diplomātisku risinājumu," pauž Veršbovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

ASV Dienvidkoreja Lasāmgabali Ziemeļkoreja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form