Ziemeļkoreja atomieročus izmantotu tikai tādā gadījumā, ja tā uzskatītu, ka ir apdraudēta valsts pastāvēšana, šādu pārliecību otrdien pauda ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers.
Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka Vašingtona nezina, ko Ziemeļkoreja uzskatītu par apdraudējumu savai eksistencei.
"Lai gan mums ir neliels pamats uzskatīt, ka Ziemeļkoreja atomieročus pret ASV spēkiem vai ASV sabiedrotajiem izmantotu, tikai lai saglābtu Kima [Čenuna] režīmu, mēs nezinām, kas, pēc Ziemeļkorejas vērtējuma," tiktu uzskatīts par apdraudējumu valsts pastāvēšanai, ikgadējā ziņojumā Kongresam par globālās drošības draudiem norādīja Klepers.
Pēc viņa vērtējuma, ASV ir lielas grūtības izprast Ziemeļkorejas stratēģiskos apsvērumus atomieroču jautājumā.
"Mēs nezinām Phenjanas kodoldoktrīnu un [atomieroču] izmantošanas principus," teikts Klepera ziņojumā.
Jau vēstīts, ka, militārajai spriedzei Korejas pussalā kļūstot vēl spēcīgākai, Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pirmdien draudēja kara gadījumā iznīcināt Dienvidkorejai piederošo Pennjondo salu.
Apmeklējot pierobežas artilērijas vienību, Kims norādīja, ka Pennjondo, kas atrodas Dienvidkorejas pusē līdzās apstrīdētajai abu valstu jūras robežai, izraisoties karam, būs prioritārs mērķis.
Spriedzi Korejas pussalā sakāpinājis nesenais Phenjanas lēmums atteikties no pamiera līguma, ar kuru tika izbeigts Korejas karš, kā arī no neuzbrukšanas līgumiem, kas noslēgti ar Seulu.
Ziemeļkoreja arī draudējusi uzbrukt ar kodolieročiem ASV un Dienvidkorejai, šādi reaģējot uz kārtējo ANO Drošības padomes sankciju rezolūciju, kas tika pieņemta, sodot Phenjanu par tās trešo kodolizmēģinājumu.
Kaut arī vairums Ziemeļkorejas draudu tiek uztverti kā propagandas bravūra, draudi iznīcināt Pennjondo, kur dzīvo 5000 civilistu, kā arī atrodas vairākas armijas vienības, šķiet krietni nopietnāki, jo incidenti šajā apvidū pieredzēti jau iepriekš.
2010.gadā Pennjondo apvidū tika nogremdēts Dienvidkorejas karakuģis "Cheonan", laupot 46 jūrnieku dzīvību, bet vēlāk tajā pat gadā Ziemeļkorejas artilērija apšaudīja netālo Jonpjonas salu, nogalinot četrus cilvēkus.
Kima paziņojumi, par kuriem otrdien informē Phenjanas ziņu aģentūra KCNA, ir zīmīgi ar savu detalizētību un naidpilno raksturu.
"Viņš lika komandierim kauju laikā fotografēt liesmu pārņemtās ienaidnieka pozīcijas un nosūtīt fotogrāfijas Augstākajai pavēlniecībai," vēsta KCNA.
"Tiklīdz būs dots rīkojums, jums ir jāsalauž trako ienaidnieku vidukļi, pilnībā jāpārcērt viņu balsenes, lai parādītu viņiem, kas ir īsts karš," sacīja Kims.
Prioritārie mērķi salā ir radaru posteņi, pretkuģu raķešu sistēmas "Harpoon", 130 mm raķešu zalves tipa sistēmas un 150 mm pašgājēju haubiču baterijas, sacīja Kims.
Artilērijas vienībām ir jāšauj brīdinājuma šāvieni uz kuģiem, kas pietuvojas robežai, un jāiznīcina šie kuģi, ja tie šķērso robežu, norādīja līderis.
Kā ziņots, ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā Ziemeļkorejai noteiktas jaunas sankcijas, šādi izolēto komunistu valsti sodot par pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu.
Rezolūcijā ANO "melnajam sarakstam" pievienotas vēl divas individuālas personas un divas organizācijas, pastiprināti ierobežojumi attiecībā uz Ziemeļkorejas finanšu darījumiem, cita starpā arī uz plašiem norēķiniem skaidrā naudā, kas ir saistīti ar tās ieroču programmu.
Pirmdien Dienvidkorejā sākās dienvidkorejiešu un amerikāņu manevri "Key Resolve", kas ilgs divas nedēļas. Tajos piedalās 10 000 Dienvidkorejas un 3500 ASV karavīru.
Dienvidkorejas un ASV manevrus tradicionāli pavada Ziemeļkorejas draudi, ka tā veiks atbildes triecienu, ja tiks uzbrukts tās teritorijai.
Kā vēsta Ķīnas ziņu aģentūra "Siņhua", Ziemeļkoreja pirmdien sarāvusi vienīgo ārkārtas telefonsakaru līniju, kas savienoja abu Koreju armijas pārstāvjus un atradās demilitarizētās robežzonas sarunu punktā.
