Atbildību par Malaizijas lidmašīnas notriekšanu neviens nav uzņēmies (plkst. 16:44)
Foto: AP/Scanpix

Neviens atbildību par lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšanu, nonāvējot 300 cilvēkus, vēl nav uzņēmies. Ārvalstu mediji vēsta, ka identificētas 278 cilvēku mirstīgās atliekas, starp tiem lielākā daļa ir Nīderlandes pilsoņi.

Sākotnējā informācija liecina, ka uz lidmašīnas klāja Latvijas pavalstnieki nav atradušies, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

ASV izlūkošanas informācija apstiprina, ka ceturtdien, 17.jūlijā, lidmašīnu ir notriekusi pretgaisa aizsardzības raķete. Radaru sistēma ir fiksējusi, ka ieslēdzas un lidmašīnu izseko "zeme-gaiss" raķešu sistēma, vēstīja CNN, taču notriekšanas brīdī pamanītas "karstuma pēdas". Pagaidām vēl nav zināms, no kurienes 298 cilvēkiem nāvējošā raķete izšauta.

Prokrieviskie kaujinieki, kurus Ukrainas varasiestādes vaino notikušajā, apsolījuši ļaut Ukrainas un starptautiskajiem izmeklētājiem strādāt notikuma vietā. Viņi ir arī atraduši lidmašīnas melno kasti, sakot, ka to nodos Maskavai, jo tur esot labākie speciālisti. Prokrieviskie kaujinieki arī noliedz, ka būtu vainojami traģēdijā.

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicies, ka atbildība par notikušo būtu jāuzņemas Ukrainai, jo tajā notiek nemitīgas karadarbības.

Tikmēr ASV administrācija uzskata, ka ukraiņu spēkiem nebija kapacitātes šajā reģionā notriekt 11 kilometru augstumā lidojošu lidmašīnu, vēsta CNN. ASV uzskata, ka Ukrainai arī nebija vajadzības šādi rīkoties, savukārt prokrieviskie separātisti šajā reģionā jau iepriekš notriekuši ukraiņu lidmašīnas.

Pasaules mediji arī pārraidījuši pārtvertās kaujinieku sarunas, kurā separātisti runā par to, ka ir notriekuši pasažieru lidmašīnu. Tiesa, mediji aicina pret šo ierakstu izturēties piesardzīgi, jo tā autentiskums nav apstiprināts.

Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien, 18.jūlijā, paziņojusi, ka ceturtdien, kad tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna, darbojās Ukrainas zeme-gaiss tipa raķešu radara stacija, raksta portāls "RIA Novosti". Krievija uzsver, ka no šīs vietas varēja tikt raidīta raķete, kura notrieca lidmašīnu.

Krievija norāda, ka lidmašīnas maršruts un nokrišanas vieta ir Ukrainas zeme-gaiss tipa raķešu radara stacijas zonā. "Krievijas radari 17.jūlijā fiksējuši sistēmu "Buk-M1", kas atrodas apmēram 30 kilometrus uz dienvidiem no Doņeckas, pie apdzīvotas vietas Stilas," portāls citē Krievijas Aizsardzības ministriju.

Tikmēr ukraiņu televīzijai kāds avots Ukrainas Aizsardzības ministrijā pastāstījis, ka valsts Nacionālās gvardes kontrolpostenis fiksējis to, ka raķete raidīta no Sņežnoje rajona pie Ukrainas robežas Doņeckas apgabalā.

Jaunākā informācija liecina, ka starp mirušajiem 173 cilvēki ir Nīderlandes pilsoņi, 44 - Malaizijas, 27 - Austrālijas, 12 - Indonēzijas, deviņi Lielbritānijas, četri Vācijas un četri Beļģijas pilsoņi. Tāpat liktenīgajā lidojumā devušies trīs filipīnieši un pa vienam Kanādas un Jaunzēlandes pilsonim.

Līdz ar to vēl nav noskaidrotas 20 cilvēku, kuri atradās uz MH17 klāja, identitātes.

Par pasažieriem zināms arī tas, ka starp tiem bija aptuveni 100 AIDS apkarošanas speciālisti, kuri devās uz starptautisko konferenci, kura sākas 20.jūlijā Austrālijā, vēsta raidsabiedrība BBC. Iepriekš ziņots, ka uz borta bijuši arī vairāki desmiti bērnu.

Ukrainas Ārkārtas izmeklēšanas dienesti pavēstījuši, ka piektdienas rītā, līdz pulksten septiņiem, avārijas apkaimē atrasts 121 līķis. Dienesti arī sūdzējušies, ka bruņoto kaujinieku klātbūtne avārijas vietā traucē darbu.

Starptautiskā sabiedrība jau nosodījusi notikušo. Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze rīta intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" teica, ka tā vairs nav tikai Ukrainas krīze. "Tas [Ukrainas konflikts] ir pārvērties par globālu drošības krīzi un tās risināšanā jāiesaistās starptautiskajai sabiedrībai." Savukārt Austrālijas premjers Tonijs Ebots sacījis - ja atklāsies, ka lidmašīnu notrieca Krievijas piegādātā raķete, tad lielvalstij būs jāuzņemas atbildība. Ebots pieļāva, ka lidmašīna notriekta, Krievijai vēloties sarežģīt situāciju jau tā nemierīgajā Ukrainā.

Savukārt Krievijas opozīcijas pārstāvji paziņojuši, ka šī traģēdija ir terorakts, kas pielīdzināms ASV 11.septembrī piedzīvotajam uzbrukumam.

Uz Malaizijas lidmašīnas „Boeing 777" katastrofas vietu devušies 30 Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) monitoringa misijas pārstāvji, atsaucoties uz EDSO drošības dienestu vēsta „Ria Novosti".

Uz lidmašīnas katastrofas vietu EDSO novērotāji dosies no dažādām Ukrainas vietām. Paredzams, ka tur viņi nonāks vai nu piektdienas vakarā vai sestdienas rītā. Paredzēts, ka EDSO novērotāju bāzes atrašanās vieta būs Doņecka, taču tiek vēstīts, ka šie plāni vēl var mainīties.

Ukrainas drošības dienests piektdien arī publiskojis separātistu sarunu ierakstus, kas apliecina, ka kaujinieki saņēmuši zenītraķešu komplektu „BUK" no Krievijas.

„BUK" komplekts Ukrainā nogādāts kopā ar tā ekipāžu. Ziņas par to, ka separātistu rīcībā ir šis komplekts, drošības dienestā tikušas saņemtas jau 14.jūnijā, taču līdz šim tās nebija apstiprinātas, vēsta aģentūras UNIAN.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 17.jūlijā, Doņeckas apgabalā Ukrainā nokritusi pasažieru lidmašīna "Boeing 777" ar aptuveni 300 cilvēkiem uz klāja, kas lidojusi no Amsterdamas uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka lidaparāts notriekts ar pretgaisa aizsardzības raķeti "Buk", tajā vainojot prokrieviskos kaujiniekus.

Ukrainas austrumos, kur notiek pretterorisma spēku un prokrievisko kaujinieku cīņas, lidaparāti ir notriekti jau iepriekš. Pēdējais tāds gadījums bija 14. jūlijā Luhanskas apgabalā, kad tika notriekta Ukrainas armijas transporta lidmašīna "An-26".

Source

www.DELFI.lv

Tags

AIDS Ārlietu ministrija ASV Austrālija BBC Boeing Krievija Latvijas Televīzija Luhanska Malaizija Maskava MH17 Nīderlande Pasaule Ukraina Vladimirs Putins
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form