Atbildot uz EP rezolūciju Magņitska lietā, Krievijas ĀM mudina atrisināt krievvalodīgo problēmas Baltijā
Foto: AP/Scanpix

Reaģējot uz eiroparlamentāriešu rezolūciju, kurā izteikts aicinājums aizliegt izsniegt vīzas un iesaldēt Eiropas Savienības (ES) teritorijā esošos aktīvus Krievijas amatpersonām, kas saistītas ar krievu advokāta Sergeja Magņitska nāvi ieslodzījuma vietā, Maskava aicina ES no sākuma tikt galā ar savām iekšējām problēmām, piemēram, krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem Baltijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienlaikus Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) savos izteikumos par Eiropas Parlamenta (EP) pieņemto rezolūciju ir piesardzīgs un vēlas sagaidīt bloka kopīgo nostāju.

Otrdien EP pieņēma rezolūciju, kurā aicina ES līderus sagatavot sarakstu ar amatpersonām, kas atbildīgas par Magņitska nāvi cietumā un pat vēl pēc viņa nāves turpināja iebiedēt Magņitska ģimeni. Pēc eiroparlamentāriešu domām, sankcijas varētu palīdzēt izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai veicinātu tās kļūšanu par tiesisku valsti.

Dienu pēc EP rezolūcijas Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) izplatīja paziņojumu, kurā EP deputātu pieņemtais dokuments tiek dēvēts par "virspusēju" un "politiski angažētu". Maskava atgādina, ka Magņitska lietā turpinās izmeklēšana un šādam EP solim neesot nekādas saistības par taisnīguma atjaunošanu. Krievijas ārlietu resors uzsver, ka, pirmkārt, ES jātiek galā ar cilvēktiesību problēmām pašas dalībvalstīs, piemēram, "ar rupjiem krievvalodīgo minoritātes tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs un nacistu līdzstrādnieku cildināšanu tajās pašās valstīs".

Savukārt Latvijas Ārlietu ministrijas nostāja par Magņitska melnā saraksta izveidošanu ir nogaidoša. Ārlietu ministrs Rinkēvičs izteicies, ka, līdzīgi kā citos gadījumos, arī šoreiz "kopīga ES darbība ir efektīvāka nekā katras valsts atsevišķi soļi". Visdrīzāk, ES līderi par EP aicinājumu spriedīs kādā no tuvākajām ES Ārlietu padomes sanāksmēm. No Rinkēviča noprotams, ka Latvija negrasās spert vienpusējus soļus un gaidīs kopējo bloka nostāju.

"Es šobrīd domāju, ka jautājums, vai veidot vai neveidot Magņitska sarakstu, ir kopējs ES Ārlietu padomes un nostājas viedoklis. Efektīvs mehānisms ir tikai tad, ja to dara visa ES kopumā, nevis politika atšķiras starp dažādām ES dalībvalstīm," sacīja ministrs, bilstot, ka cilvēktiesību un demokrātijas attīstības jautājumi regulāri tiek apspriesti ar Krievijas kolēģiem un arī Magņitska gadījumā Krievija mudināta veikt izmeklēšanu.

Ministrs uzskata, ka ES ir jāreaģē uz Magņitska lietu, taču jautājums ir, ar kādiem līdzekļiem, kā arī tai jābūt koordinētai ES pozīcijai.

Jau ziņots, ka Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.

Kā iepriekš ziņoja "TV3" raidījums "Nekā personīga", tā saucamajā Magņitska lietā iesaistītas vairākas Latvijas bankas, proti, daļu naudas lietā, ko pētījis Rietumu investīciju fonda "Hermitage Capital" jurists Magņitskis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām, tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī mūsu tiesībsargājošām iestādēm.

2008.gadā februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām. Vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur "Rietumu banku", gandrīz seši miljoni - caur "Trasta komercbanku", gandrīz miljons - caur "Baltic Trust Bank" (tagad - "GE Money Bank"), pusmiljons caur banku "Paritāte" (tagad - "Privatbank"), vairāk nekā miljons - caur "Aizkraukles banku" (tagad - "ABLV Bank"). Pārskaitījumos figurēja arī "Baltic International Bank".

Latvijas prokuratūra "Hermitage Capital" lietu bija nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, neierosināja pat kriminālprocesu. Vēlāk gan Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors atcēla Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) augustā pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Latvijas banku iespējamu saistību ar Magņitska lietu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, virsprokurors atcēla ENAP pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu, materiālu atkārtoti nosūtot ENAP papildus pārbaudes veikšanai.

Tikmēr septembra beigās Valsts policija aģentūrai LETA apliecināja, ka tā par Latvijas banku iespējamu saistību ar vispasaules skanējumu ieguvušo Magņitska lietu Krievijā veic resorisko pārbaudi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ārlietu ministrija ASV Edgars Rinkēvičs Eiropas Savienība Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form