Visi, acīmredzami, dzīvo gaidot četrdesmit divus gadus valdījušā Muammara Kadāfi režīma gāšanu. Arī apzinoties, ka līdz uzvarai pār nīsto diktatoru nāksies pagaidīt. Viens no galvenajiem iemesliem esot revolucionāro kaujinieku nelielā militārā prasme. Tas ir iemesls, kādēļ šejienieši gaida ieroču piegādes no NATO, kas ļautu kļūt par līdzvērtīgu spēku diktatora armijai.
Vietējie iedzīvotāji, starp kuriem ir pietiekami daudz cilvēku ar augstāko izglītību, žurnālistiem bez bažām stāsta par līdzšinējo dzīvi Lībijā, gan ar savām nākotnes cerībām. Arabian Oil Gulf company inženieri Elsenousi Elbreikī satieku Bengāzī centrā, kur viņš pastaigājas kopā ar savu meitu Mūnu. Meitenei kleita pašūta no nacionālā jaunā - vecā karoga, kas Lībijā pastāvēja līdz 1969.gadam, kad tika gāzts karalis Idrīzs I.
"Bengāzī ir mierīgi un skaisti, un mēs dzīvojam savu normālo dzīvi. Problēmas ir rietumu reģionos, kas pagaidām nav iztīrīti no Kadāfī spēkiem. To iespējams panākt un mēs dzīvosim mierā, vai arī iesim bojā. Kadāfī pakļautībā mēs dzīvojām 42 gadus un esam bijuši pacietīgi, taču viņš neko nedarīja, lai mainītu dzīvi valstī. Lībija ir ļoti bagāta - mums ir nafta, labi ienākumi, bet tos viņš izlietoja sev un savai ģimenei," Delfiem stāstīja inženieris. Viņš arī apgalvoja, ka pēc uzvaras pār diktatoru Lībijā būšot mierīga dzīve. "Tas ir pilnīgi neiespējami, ka te varētu būt Alqaeda vai kādi citi teroristiski grupējumi. Zinām, ka Lībijā nav svešu karotāju vienību. "Mēs esam pacietīgi un vairs nepiekritīsim dzīvot Kadāfī pakļautībā, lai cik daudz laika arī nenāktos zaudēt. Šeit ir bijušas dažādas problēmas, bet ne tik lielas. Un mums ir jāuzvar. Lībija būs miermīlīga valsts, kas dzīvos roku rokā ar Eiropu, roku rokā ar Rietumiem un Austrumiem. Uzturot draudzīgas attiecības ar visiem. Šis būs miermīlīgs reģions un draudzīga valsts," stāsta Elsenousi.
Pie mums pienāk kāds cits vīrs. Viņš rāda bijušā karaļa portretu un paskaidro, ka Idrīzs valdījis tikai 15 mēnešus. "Lībija vēlas brīvību, brīvību, brīvību! Cilvēki Lībijā vēlas kongresu un valdību," viņš saka. Vēl kāds jaunāks lībietis velta skarbus vārdus valsts ilggadējajam vadītājam: "Pasakiet jūsu valdībai, ka šis bastards (domāts Kadāfī) nogalināja nevainīgus cilvēkus ar dažādiem ieročiem. Tādas lietas netika redzētas pat Otrajā pasaules karā. Viņš nevēlas demokrātiju, jo ir diktators. Šeit ir tūkstošiem ievainoto - to izdara grad šāviņi. Jūs ziniet, kas ir grad šāviņi, tas ir ļoti bīstami."
Nedaudz vēlāk savā mašīnā mūs uzaicina iekāpt cementa kompānijas darbinieks Fazāni. Arī viņš ir pārliecināts, ka Kadāfī valdīšanai ir jābeidzas. "Visā pasaulē vara mainās pēc astoņiem, desmit gadiem, bet ne ilgāk. Ja jums piederējusi vara četrdesmit gadus, tad taču ir bijis gana laika, lai veiktu izmaiņas, bet te nekas nav izdarīts. Ir atnākuši jauni cilvēki, ir atnākušas trīs paaudzes. Viņi vēlas izmaiņas, viņiem ir savas domas, tie vēlas citu dzīvi."
"Ticiet man, šī ir tikai pašu lībiešu lieta un nevienam citam gar to nav nekādas darīšanas. No sākuma tā bija pilnīga mierīga uzstāšanās bez jebkādiem ieročiem. Cilvēki vēlējās tikai brīvību, bet Kadāfī armija sāka šaut. Un šāva ne jau ar karsto ūdeni, bet ar spēcīgiem ieročiem. Un ko tad varēja darīt jaunie cilvēki, viņiem vajadzēja aizstāvēt sevi. Sagrāba vairākus vīrus, atņēma ieročus un karošana sākās. Bet viss sākās ļoti mierīgi, cilvēki gribēja mainīt dzīvi līdzīgi tunisiešiem, līdzīgi ēģiptiešiem, līdzīgi citām valstīm, kur notikušas izmaiņas," stāstīja Fazāni.
Grūti pateikt, vai uzvaras gadījumā pār Kadāfī lībiešiem izdosies izveidot stabilu kārtību, taču manis aptaujātie Bengāzī iedzīvotāji par to ir pārliecināti. Viņi atgādināja, ka līdz 1969.gadam valstī pastāvējis gan parlaments, gan valdība. Nomainījušās veselas piecas valdības. "Uz demokrātiju mēs iesim gudri un viegli, un īsā laikā. Cilvēki manā vecumā zina, ko tas nozīme, bet jaunie to steidzas iemācīties," teica Fazāni. Nākotnē Lībijai jādzīvo gluži tāpat, kā Eiropas valstīs.
Ata Klimoviča speciālreportāžas no Lībijas atbalsta