Viss aug pats

Atlūzas: 'Strādāt Abhāzijā – tas nav prestiži'
Foto: Jevgēnijs Feldmans

Padomju laikā tējas plantācijas Abhāzijā aizņēma vairāk nekā pusi visu lauksaimniecības zemju – tēja šajā klimatā aug labi. Pēc kara plantācijas saruka, bet pirms dažiem gadiem valsts mēģināja tās atjaunot. Gudautā darbojas tējas fabrika un tabakas fasēšanas rūpnīca. Un tomēr teritorijā, kur viss aug pats, stāv pamesti lauki.

"Praktiski viss, ko te ielika savienība, tika iznīcināts karā," žēlojas uzņēmuma "Fruktist" izpilddirektors Simons Kvicinija. Turcijas kapitāla firma kopš 2008. gada Abhāzijā nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Kompānija specializējas tomātu audzēšanā un pirmā valstī sāka celt modernas siltumnīcas ar automātisku apūdeņošanu un Indijas kokosriekstu skaidām, kurās dēsta stādiņus.

Dabas apstākļi Abhāzijā ir brīnišķīgi, stāsta Simons, maksimāli daudz saulainu dienu, no zemes nāk geizers – ar tā palīdzību apkurina siltumnīcas, tā ka apkure uzņēmumam "Fruktist" ir bezmaksas. Elektrība lēta, zemes nodoklis nožēlojams. Kompānija saražo 300 – 400 tonnas tomātu gadā un plāno paplašināties. Taču Abhāzija arī importē praktiski visu, arī augļus un dārzeņus. Savus tomātus "Fruktist" lielākoties nākas pārdot Krievijā: tie nogatavojas vienā laikā un realizēt tik ātri bojājošos produktu republikas iekšienē neizdodas. Lai Abhāzija sāktu sevi pati nodrošināt ar produktiem, vajadzīgas vēl daudzas tādas saimniecības.

Agrāk šeit Očamčirskas rajonā bija liela putnu fabrika, atceras Kvicinija: "Šis rajons stipri cieta karā, tam nepieciešams atbalsts." "Fruktist" nodarbina 40 – 50 cilvēku, bet ražas ievākšanas laikā vēl vairāk. Kvalificētos speciālistus, piemēram, agronomus vai apkures sistēmas celtniekus gan nākas aicināt no Turcijas.

Simons ir pārliecināts – tas ir kā domino princips tikai pretējā virzienā: viņu tomāti dod darbu arī tiem, kas tos pārdod, bet viena veiksmīga saimniecība pievilina rajonam citus uzņēmumus. Jau daudzus gadu aiz šosejas pretī "Fruktist" siltumnīcām Krievijas konditorejas koncerns "Babajevskis" audzē riekstus.

"Fruktist" saimnieks ir Džamals Zvanba – abhāzs, kura ģimene vairāk nekā pirms gadsimta kara dēļ pārcēlās uz Turciju. Tāpēc daudzējādā ziņā mūsdienu Abhāzijai un Turcijai ir ciešas saiknes. "Tas bija genocīds. Krievi un turki tiešā nozīmē attīrīja teritoriju sev," stāsta Kvicinija. "Pēc tam Abhāzija zvērēja uzticību caram, un, manuprāt, mēs esam vienīgie, kas kopš tā laika nav nodevuši savu zvērestu. Mēs esam vienīgā republika, kas pēc PSRS izjukšanas tiecās uz Krieviju, visi pārējie rāvās prom."

Atliek tikai ieminēties par izveidoto biznesu daļēji atzītā valstī, lai Simons kļūtu stingrs: "Mēs sevi uzskatām par pilnā mērā atzītiem, kaut vai tāpēc, ka mūs ir atzinusi pati varenākā valsts."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Abhāzija Krievija Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form