Pirms mazliet vairāk nekā 150 gadiem okeāna otrā pusē plosījās Amerikas pilsoņu karš. Vēl salīdzinoši jaunajām Amerikas Savienotajām Valstīm nebija daudz sabiedroto, taču, karam ritot pilnā sparā, 1863. gadā negaidīti palīdzīgu roku pāri okeāniem sniedza Krievijas cars Aleksandrs II Romanovs.

Eiropieši izvairīgi


Gluži kā ikvienā pilsoņkarā mūsdienās, kaimiņvalstis un globālie spēlētāji politisku, ekonomisku vai citu iemeslu dēļ atbalsta kādu no pusēm, tā cenšoties stiprināt arī savas pozīcijas. ASV pilsoņkarš ierasti tiek atspoguļots kā iekšējs konflikts, taču arī šajā laikā, kad bija manāmi tikai pirmie globalizācijas iedīgļi, spēcīgākie spēlētāji izsvēra iesaisti tajā.

Tobrīd Eiropā joprojām valdīja aristokrātija. Tā jauno konfliktu uzskatīja par sev izdevīgu apliecinājumu, ka plašām masām nodota varas pārvalde noved pie sadrumstalošanās, turklāt neredzēja, ar ko gan Amerikas Valstu Konfederācijas nošķiršanās no ASV ir sliktāka par pašu ASV izcīnīto neatkarību no Lielbritānijas.

Arī humānisma aspektam bija pastarpināta loma, jo, par spīti uzskatam, ka konfederāti turējās pie verdzības, bet ziemeļnieki to vēlējās atcelt, vienprātīga viedokļa par to unionistu vidū nebija – pilsoņkara sākumā četros ziemeļu štatos joprojām pastāvēja verdzība. Turklāt viens no verdzības atcelšanas veicinātājiem Abrahams Linkolns savulaik britiem skaidri norādījis, ka baltādainos un melnādainos neuzskata par vienlīdzīgiem, raksta "New York Times".

Uz globālās skatuves izšķirošs bija divu valstu viedoklis – Britu impērijas un Francijas Otrās impērijas. Gan briti, gan francūži uz pilsoņkaru galvenokārt skatījās no ekonomiskā skatpunkta. Šajā ziņā pilsoņkarš kopumā šķita nelabvēlīgs spēcīgo tirdzniecības saišu dēļ. Dienvidu štati gan Britu salas, gan Franciju apgādāja ar kokvilnu, uz kā faktiski balstījās abu lielvaru tekstila industrija, kā arī bija tabakas eksportētāji, bet ziemeļi britus nodrošināja ar lielu daļu pārtikas, galvenokārt graudiem.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!